Niršana Daugavā uz Pļaviņu HES nogremdēto Vīgantes estrādi 10 000 skatītāju vietām

Pļaviņu HES appludinātā Vīgantes estrāde atrodas Daugavā, zem ūdens, 8-15 metru dziļumā, kas atkarīgs no ūdens līmeņa Pļaviņu HES. Zemūdens niršanas kluba “Daivings”, niršanas instruktora Valtera Preimaņa un aktīvāko kluba nirēju organizētā ieniršana Daugavā uz Staburaga klinti un agrāko Vīgantes parka estrādi, notiek vasarā, kad ūdens temperatūra Daugavā ir sasniegusi augstāko maksimumu + 21 C grādu! Redzamais atālums ar zemūdens lukturi zem ūdens ir aptuveni ~1.5 metri.

Ekoloģiskās elektro enerģijas ieguves vārdā, pirms gandrīz gadsimta, Daugavas dzelmē tika nogremdēta viena no Latvijas kultūras vietām, kur līdz pat 10 000 skatītāji varēja vērot 1 200 dziedātāju uzstāšanos.
Zem ūdens 8 metru dziļumā ir redzamas betona sienu konstrukcijas paliekas, kuras ir palikušas no agrākās varenās Vīgantes parka “Liepavotu estrādes”.

Zem ūdens ir redzamas palikušas amfiteātra veidā izkārtotās skatītāju sēdvietas, kuras ir palikušas no bijušās, Pļaviņu HES nogremdētās, Vīgantes jeb Liepavotu parka estrādi. Tagad par Vīgantes estrādes zemūdens sēdvietās mājo Latvijas zemūdens fauna – simtiem zivju un vēži! Agrākās kāpnes uz estrādi, kas reiz bija 10 tūkstošu skatītāju un 1 200 dalībnieku amfiteātra estrāde, ved likteņupes dzelmē, kura tagad ir pieejama tikai ar niršanas apmācības un akvalanga palīdzību!

Table of Contents

Vīgantes parks, Staburaga piemiņas vieta

Staburags īpašu popularitāti piedzīvoja pagājušā gadsimta 30. gados, kad valstī uzplauka tūrisms. Bet otrais apmeklētāju pieplūdums bija 60. gados, kad tapa zināms, ka Staburags būs zem ūdens, – vēstures lappusi paver Jaunjelgavas novada tūrisma pārzinātāji. 1966. gadā uzplūdinot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, Daugavā pazuda saldūdens kaļķiežu klints Staburags (Staburadze), kas bija 18,5 m augsta (piecstāvu nama augstumā). Tagad šo vietu iezīmē sarkana boja, un tikai fotogrāfijās un gleznās var skatīt pagājušā gadsimta Daugavu, kad no Jaunjelgavas līdz Jēkabpilij bija viskrāčainākais un seklākais upes posms. Zinātāji varējuši upi pat pārbrist, un plostniekiem tas bijis liels izaicinājums.

Staburaga pagasts. Liepavota estrāde Vīgantes parkā

Liepavota estrāde un skulptūra „Daina” atrodas Vīgantes parkā, senāk arī Liepavota parkā – Daugavas kreisajā krastā 200 metrus uz ziemeļiem no Staburaga, pie bijušās Vīgantes muižas. Tas izveidots muižas laikā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Parkā auguši 64 sugu koki. 20. gadsimta 20 gados parks nonāca Latvijas valsts īpašumā. Parka teritorijā notika regulāri dziesmu svētku sarīkojumi, tādēļ 1936. gadā sarīkojumu laukumā Daugavas krastā pēc J. Križus projekta sāka celt jaunu estrādi un nogāzē ierīkoja sēdvietas. 1936. gada dziesmu svētku sarīkojumā Meža departamenta direktors Birnbaums savā uzrunā paziņoja, ka Vīgante tiek pārdēvēta par Liepavotiem. 1939. gada rudenī Vīgantes parkā pie Liepavota estrādes tiek uzstādīta Aleksandras Briedes skulptūra „Daina”. Otrā pasaules kara laikā vācieši parkā nozāģēja daudz koku, bet vēl lielāku postažu parks piedzīvo 1965. un 1966. gadā. Parka daļā, kuru skāra applūduma josla, Pļaviņu hidroelektrostacijas celtniecības sakarā, nocirta kokus. Aizgāja bojā estrāde un amfiteātra veidā izkārtotās skatītāju sēdvietas. Ūdens līmenis apstājās pie kraujā esošās skulptūras „Daina”. 1977. gadā pārpalikušais parks tika ņemts valsts aizsardzībā. Tā platība ir desmit hektāri. Mūsdienās atjaunotās un pārvietotās skulptūras „Daina” skats nav vairs vērsts uz Daugavu, bet gan uz pretējo pusi.

Ko rakstīja laikraksti par Vīgantes (Liepavota) parku pirms 80 gadiem?

Mežu departaments lēmis stāties pie savā pārziņā atrodošo parku uzkopšanas. Katru gadu departaments nolēmis pilnīgi uz kopt un izbūvēt vienu parku. Vispirms paredz lidz 1940. gada vasarai pilnīgi nobeigt estrādes būvi Liepavota parkā pie Stabu raga. Estrādē vieta 1.200 dziedātājiem, bet klausītājiem 10.000 sēdvietu amfiteātrī. Estrādes būve izmaksā 20.000 Ls.

Blakus Vīgantes parkam atrodas nogrimusī Staburaga klints

Pirms gandrīz pusgadsimta Daugavas dzelmē tika nogremdēta viena no Latvijas skaistākajām vietām – teiksmām un leģendām apvītā raudošā Staburaga klints. Stāsta, ka senie sēļu karavīri pirms došanās kaujā apmazgājuši ieročus avotā un pēc kaujām ar šo ūdeni dziedējuši brūces un ievainojumus. Staburaga klints arī simbolizējusi latviešu dziesmoto garu, bet tagad tā ir mūsu tautas ciešanu un apslēpto cerību simbols.

Deviņus metrus zem ūdens līmeņa atrodas tas, kas palicis pāri no 18,5 m augstās klints. Tieši pretī nogrimušajai klintij atrodas māja “Staburags”, kas pieder Mārai Svīrei un Vladimiram Kaijakam. Rakstnieku pāris no agra pavasara līdz vēlam rudenim katru rītu kā īsti “roņi” mēro šos pakāpienus, lai izpeldētos Daugavā, un Kaijaka kungs šeit izvilcis arī tādus lomus, par ko viņu var apskaust pat rūdīti makšķernieki.

Staburags jeb Staburadze bija vairāku gadu tūkstošu laikā veidojusies aptuveni 18,5 metrus augsta šūnakmens klints Daugavas kreisajā krastā. 1966. gadā Staburagu appludināja un pašlaik tas atrodas Pļaviņu ūdenskrātuves dzelmē. Staburaga klints bijušo varenību var aplūkot nirstot Daugavā. Vīgantes parka (Staburaga pagasts) vecā estrāde tagad un pirms Pļaviņu HES uzcelšanas. Tagad par veco estrādi liecina vien kāpnes un norāde. Bildē pa labi – vecā estrāde, Daugava lejā uzreiz aiz estrādes.

Niršanas klubs “Daivings.lv” ir pirmā organizācija Baltijas valstīs, kas piedāvā iespēju cilvēkiem ar dažādiem fiziskiem un garīgiem traucējumiem apgūt niršanu, kas nevien atver iespējas uz sporta aktivitātēm, bet arī strādā kā efektīgs rehabilitācijas līdzeklis.