Jūras dziļumu pētīšana prasa ne tikai tehnisku sagatavotību, bet arī izcilu fizisko veselību. Tieši tāpēc vēlamies dalīties ar neparastu stāstu par cilvēku, kurš, sasniedzis simts gadu vecumu, turpina apceļot pasauli, sniegt lekcijas, vadīt automašīnu (bez GPS!) un pat 80 gadu vecumā uzkāpa Half Dome kalnā Josemitu nacionālajā parkā. Viņš ir Dr. Džons Šarfenbergs (Dr. John Scharffenberg), uztura profesors, kurš visu mūžu ir bijis veģetārietis un kardioloģisko slimību profilakses speciālists.
Dr. Šarfenbergs uzsver, ka galvenais slimību un nāves cēlonis visās industrializētajās valstīs ir sirds un asinsvadu slimības. Taču viņam ir satriecošs vēstījums: tās ir pilnībā novēršamas ar pareizu dzīvesveidu, bez jebkādām zālēm. Lai to panāktu, jāizvairās no septiņiem galvenajiem riska faktoriem.
1. Tabaka ir lielākais ilgmūžības risks
Jau kopš 1964. gada, kad ASV ģenerālķirurgs publicēja savu ziņojumu, ir skaidrs – smēķēšana ir jāizslēdz.
Šis ir sen zināms un neapgāžams fakts. Profesors pat ironiski atzīmē, ka Alcheimera slimnieku vidū ir mazāk smēķētāju, jo viņi vienkārši nenodzīvo pietiekami ilgi, lai no tās nomirtu, jo ir jau miruši no smēķēšanas sekām. Tabaka ir pirmais un visredzamākais risks, no kura jāatvadās, lai sasniegtu ilgu un veselīgu mūžu.
2. Alkohols palielina ilgas dzīvošanas riskus
Lai gan kādreiz tika uzskatīts, ka viena glāze vīna sievietēm vai divas vīriešiem dienā ir droša, visaptverošs pētījums, kas aptvēra 195 valstis, sniedza nepārprotamu atbildi: droša alkohola deva ir nulle.
Pat neliels alkohola daudzums palielina nāves risku no dažādām slimībām. Sievietēm īpaši jāņem vērā alkohola saistība ar krūts vēža riska pieaugumu. Profesora ieteikums ir stingrs un zinātniski pamatots: ja vēlaties maksimālu ilgmūžību, izvairieties no alkohola pilnībā.
3. Fizisko aktivitātes ir obligātas
Katru dienu ir jāvingro. Dr. Šarfenbergs uzsver, ka fiziskās aktivitātes ir tik svarīgas, ka tās var pat kompensēt citus riskus.
- Pārsteidzošs atklājums: Aptaukojies cilvēks, kurš vingro katru dienu, dzīvos ilgāk nekā normāla svara cilvēks, kurš vingrošanu ignorē.
- Vīrs ar veselības problēmām: Pat vīrietis, kurš smēķē, cieš no hipertensijas un augsta holesterīna, bet vingro katru dienu, dzīvos ilgāk nekā vīrietis bez šīm problēmām, kurš nevingro.
Vingrošana ir ārkārtīgi svarīga, un tai nav alternatīvas!
4. Sava svara kontrole un dažādas atkarības
Lieks svars palielina mirstības risku no gandrīz jebkuras slimības. Mūsdienās zinātne arvien vairāk norāda uz to, ka liekais svars var būt saistīts ar atkarību – gan psiholoģisku, gan ar tādu, kas saistīta ar opiātu veidošanos organismā.
Profesors aicina atšķirt šos divus gadījumus, lai nodrošinātu pareizu pieeju svara regulēšanai. Viena no galvenajām atslēgām svara kontrolē ir mazināt ēdiena uzņemšanu, kļūstot vecākam, un palielināt fizisko slodzi.
5. Patērējamais cukurs ir Tavas sirds ienaidnieks
Pārāk liels cukura patēriņš tagad oficiāli ir atklāts kā risks, kas palielina sirdslēkmes risku.
Profesors ilustrē to ar stāstu par pacientu, kuram bija augsts holesterīna un triglicerīdu līmenis. Izrādījās, ka šis pacients katru vakaru pirms gulētiešanas ēda milzīgu porciju saldējuma, kam pievienoja vēl papildu cukuru un saldinātu putukrējumu. Cukurs veicina šo lipīdu līmeņa kāpumu un apdraud sirds veselību.
6. Gaļas pilnīga izslēgšana no uztura un optimālā diēta
Profesors atzīst, ka gaļas patēriņa samazināšana ir jutīgs jautājums sabiedrībā, tāpēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas formulētas maigi, bet ar stingru zinātnisku pamatu.
Lai gan oficiālais ieteikums ir koncentrēties uz augļu un dārzeņu patēriņa palielināšanu, patiesais mērķis ir samazināt piesātināto tauku daudzumu, kas pārsvarā ir dzīvnieku (gaļas) un piena (sviests, treknie piena produkti) tauki.
- Piesātinātie tauki nedrīkst pārsniegt 5–6% no kopējā kaloriju daudzuma.
- Praktisks ieteikums: Izmantojiet tikai beztauku vai 1% piena produktus. Atbrīvojieties no cūkgaļas taukiem, speķa un citiem dzīvnieku taukiem.
7. Dzīvesveida paildzinājums ir panākams ikvienam
Šo septiņu principu ievērošana sniedz satriecošus rezultātus:
- Sirdslēkmes risks: Samazinās par 80%.
- Pirmā insulta risks: Samazinās par 80%.
- Diabēta risks: Samazinās par 88%.
Šie dati nav tikai profesora personīgais viedoklis – tiem piekrīt Pasaules Veselības organizācija, Amerikas Sirds asociācija un Eiropas Kardioloģijas biedrība. Mums vairs nav jāgaida, kad ārsts ieteiks mums pareizo uzturu. Mēs jau zinām, kas jādara, lai izvairītos no sirds un asinsvadu katastrofām.
Dzīvesveida maiņa prasa apņemšanos
Profesors Šarfenbergs norāda, ka lielākais izaicinājums tagad ir panākt, lai cilvēki tiešām darītu to, ko viņi zina, ka viņiem vajadzētu darīt. Dzīvesveida maiņa prasa apņemšanos, taču atlīdzība ir nepārspējama: veselīgs un ilgs mūžs, kas ļauj simts gadu vecumā lidot uz Madagaskaru un vadīt automašīnu.
Pieņemiet lēmumu šodien un sāciet dzīvot pareizi!
Profesora diētas un fizisko aktivitāšu prasības pēc 40 gadu vecuma
Dr. Džons Šarfenbergs sniedz konkrētus ieteikumus, kas ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kas ir sasnieguši vidusmūžu (40–70 gadi):
- Obligātas Fiziskās aktivitātes vidusmūžā: Periodā no 40 līdz 70 gadiem vingrošana ir vissvarīgākā. Cilvēki bieži vien šajā vecumā sāk atslābināties, pelna vairāk naudas, mazāk vingro un vairāk ēd. Šarfenberga norādījums ir pilnīgi pretējs:
- Vingrot vairāk, kļūstot vecākam.
- Kaloriju samazināšana:
- Ēst mazāk, kļūstot vecākam.
- Optimāls uzturs: ASV valdības medicīnas zinātnieki noteica, ka optimāls uzturs ir veģetārs uzturs.
- Piesātināto tauku strikts ierobežojums: Jāizslēdz dzīvnieku un piena tauki, nodrošinot, ka piesātinātie tauki nepārsniedz 5–6% no kopējā kaloriju daudzuma.
- Cukura un alkohola izslēgšana un pilnīga ierobežošana: Jāizvairās no cukura, kas tieši palielina sirdslēkmes risku, un alkohola, jo nav droša patēriņa līmeņa.
Raksts tika veidots, balstoties uz Dr. Šarfenberga video, https://www.youtube.com/watch?v=RGy3jhiPqD0
