Karstums, libido un… hidrotērps. Kāpēc vasarā gribas vairāk?

“Šausmas, cik karsti… bet nez kāpēc gribas seksu.” Atzīsimies – šo domu karstuma vilnī sev ir pieķēruši daudzi. No vienas puses, ķermenis alkst aukstas dušas, ventilatora un ēnas. No otras – seksuālā vēlme šķiet spēcīgāka nekā parasti. Sakritība? Nebūt ne. Tam ir tīri zinātnisks un evolucionārs skaidrojums, kuram, izrādās, ir pārsteidzoši daudz kopīga ar mūsu kaislību pret niršanu.

Bioloģijas ķīmija: D vitamīns un dopamīns

Vasarā mūsu ķermenis strādā citā režīmā. Saules gaisma stimulē D vitamīna ražošanu, kas ir tiešā veidā atbildīgs par testosterona (gan vīriešiem, gan sievietēm) un estrogēna līmeņa paaugstināšanos. Papildus tam, saule un siltums aktivizē “laimes hormonus” – serotonīnu un dopamīnu. Mēs jūtamies dzīvāki, brīvāki un… kaislīgāki.

Evolucionāri vasara vienmēr ir bijis laiks, kad daba mostas, resursi ir pieejami un enerģijas līmenis ir visaugstākais. Nav brīnums, ka pat pie +30 grādiem prāts sāk klīst pie patīkamām blēņām.

Bet kāpēc mēs par to runājam daivinga blogā?

Tāpēc, ka ūdenslīdējiem ir sava, īpaša “karstuma formula”. Kad termometra stabiņš rāda rekordus, parastie mirstīgie sēž pie kondicionieriem, bet mēs velkam mugurā neoprēnu. Un te sākas pats interesantākais.

  • Pirmkārt, fiziskais kontakts. Katrs, kurš ir mēģinājis uzvilkt 7mm hidrotērpu saulē, zina, ka tas ir labāks treniņš nekā CrossFit. Sviedri līst, muskuļi strādā, un, palīdzot partnerim aizvilkt rāvējslēdzēju vai piekārtot ekipējumu, fiziskais tuvums sasniedz augstāko pakāpi.
  • Otrkārt, kontrasts. Tā sajūta, kad tu beidzot ieslīdi vēsā Baltijas jūras vai karjera ūdenī, ir tīra eiforija. Ķermenis piedzīvo patīkamu šoku. Asinsrite paātrinās, receptorsistēma burtiski “uzsprāgst” no sajūtu pārbagātības. Šis kairinājums paliek ar mums arī pēc iznākšanas krastā.
  • Treškārt, slāpekļa narkoze un adrenalīns. Niršana pati par sevi ir hormonāls kokteilis. Adrenalīns, ko gūstam zem ūdens, pētnieka azarts un dziļuma sniegtā vieglā eiforija strādā kā dabisks afrodiziaks.

Pēcdaivinga sindroms

Pēc laba daiva, kad sāļais ūdens nožūst uz ādas un saule sāk atkal sildīt, ķermenis ir maksimāli atslābināts, bet prāts – uzlādēts. Nav labākas vietas un laika romantikai kā kluss ezera krasts vai pludmale pēc veiksmīgas nogrimuša kuģa izpētes vai ghost-netu izcelšanas. Tu esi paveicis ko lielisku, tavs partneris izskatās lieliski (pat ar nedaudz izspūrušiem matiem un maskas nospiedumu uz sejas), un vasaras tveice dara savu.

Tāpēc, ja nākamreiz karstuma vilnī pieķer sevi pie šīs domas – nebrīnies. Tā ir daba, kas sauc. Un zini, kas ir labākais veids, kā apvienot karstumu, kaisli un vēsāko piedzīvojumu?

Sagatavot ekipējumu, paņemt savu otru pusīti un doties daivingā. Jo zem ūdens mēs esam bez svara, bet krastā – gatavi dzīvot uz pilnu klapi.

Drošības piezīme (jo mēs tomēr esam ūdenslīdēji): Lai cik karsti būtu krastā un sirdī, atcerieties par dehidratāciju! Dzeriet ūdeni gan pirms, gan pēc daiva… un starp citām aktivitātēm.

Tiekamies zem ūdens!