Briga “Albury” – stāsts par 30 metrus garu buru kuģi, kas savā laikā šķērsoja okeānus un piedzīvoja gan spožus panākumus, gan traģisku galu pie Daugavas vārtiem.
Buru kuģis “Albury” dzima 1804. gadā Ņūkāslā (North Shore, Newcastle) pie Tainas upes, Anglijā. Šis staltais burukuģis, 338 tonnu smags un ar iespaidīgiem izmēriem – 96 pēdas garš, 24 pēdas plats un 17 pēdas augsts, bija paredzēts tālajiem ceļojumiem. Jau 1805. gadā “Albury”, kapteiņa T. Boila vadībā, parādījās Loida reģistrā, veicot reisus starp Londonu un Rīgu. Baltijas jūra kļuva par tās galveno darbības lauku, vedot preces un pasažierus.
Jauna dzīve Dienvidāfrikā
1820.gads iezīmēja jaunu nodaļu Albury vēsturē. Kapteinis Kaningems ar savu komandu devās no Liverpūles tālajā ceļā uz Dienvidāfriku. Kuģis veda 167 kolonistus, kuri sapņoja sākt jaunu dzīvi šajā tālajā zemē. Pēc vairāku mēnešu ilgas jūras brauciena Albury sasniedza Simonas līci un vēlāk Algoa līci, kur ieradās jau vairāk nekā 100 kolonisti, kuri bija pārsēdušies no cita kuģa.
Traģiskais beigas
Neskatoties uz daudzajiem veiksmīgajiem reisiem, Albury liktenis bija lemts traģiski. 1837. gada oktobrī, atgriežoties no Rīgas ceļā uz Londonu, kuģis stipra vētrā cieta. Lai gan visa apkalpe tika izglābta, pats kuģis bija neatgriezeniski bojāts.
Atspēkojums vietējos laikrakstos
Tolaik vietējie laikraksti plaši aprakstīja Albury negadījumu. Bolderājas avīzē tika publicēts ziņojums par to, kā kuģis uztriecās uz sēkļa pie Mangaļsalas un pēc tam tika nogādāts uz vietu pie Daugavgrīvas cietokšņa, kur tas diemžēl nogrima.
Bolderājā, 1837.gada 10. oktobrī. Angļu briga “The Albury”, kas 5. datumā devās jūrā, lai papildinātu kravu, vakar ap plkst. 11 no rīta uzskrēja uz sēkļa jūras šauruma austrumu pusē, pie Mangaļsalas raga. Tā kā minētā briga, uzskrienot uz sēkļa, bija guvusi bojājumus un sākusi tecēt, tās apkalpe izglābās ar laivas palīdzību.
Pēc tam, kad viņiem tas bija izdevies, ūdens līmenis stundas laikā pacēlās par vairāk nekā pēdu un pamazām pacēla uz grunts esošo kuģi pāri šaurajam Magnus salas ragam; šeit to sagaidīja loči, kuri, pieliekot vislielākās pūles, izglāba kuģi, jo līdz tam varēja nokļūt tikai lavierējot no krasta. 21.oktobrī viņi nogādāja kuģi ārpus Daugavas kuģu ceļa, augšpus Daugavgrīvas cietokšņa, kur (iespējams, enkura trūkuma dēļ) ļāva brigai nogrimt dzelmē.
Kuģa izsole
Pēc avārijas Albury lietas tika izsolītas, par ko liecināja avīžu raksti (Rigasche Zeitung, Nr.53 (07.05.1838)) – buras, enkuri, ķēdes, tauvas, takelāža un citi kuģa piederumi. Kuģis tika pārdots lai segtu apdrošinātāju izdevumus, tas vairs nekad neaizgāja jūrā.
Albury mantojums
Albury stāsts ir stāsts par piedzīvojumiem, grūtībām un neatlaidību. Šis kuģis savienoja dažādas pasaules daļas un piedalījās vēsturiskos notikumos. Lai gan Albury vairs nav, buru kuģis dzīvo jūrniecības vēsturē kā liecība par cilvēku drosmi un neatlaidību, kas pārvarēja jūras stihijas.
Papildu informācija, kuģa izmēri
- Kuģa izmēri: 338 bruto reģistra tonnas, 96 pēdas garš, 24,1 pēdas plats un 17,6 pēdas augsts.
- Izmēri metros: 29.3 m, 7.3 m, 5.3 m
- Pirmā pieminēšana: 1805. gadā Lloyd’s Register ar kapteini T. Boyle un maršrutu Londona-Rīga.
- Notikumi:
- 1810 T.Boyle T.Boyle (īpašn.) London–Baltic / Malta Lloyd’s Register (LR)
- 1815 T.Boyle Blair Cumming (īpašn.) London–Malta Liverpool–Jamaica LR
- 1820 W.Wort Cumming (īpašn.) Cork LR
- gads – pārvadāja kolonistus uz Dienvidāfriku.
- 1837. gads – avarēja pie Daugavas ietekas.
Dzīve uz kuģa Albury 19. gadsimtā
Dzīve uz kuģa Albury 19. gadsimtā būtu bijusi ievērojami atšķirīga no mūsdienu kruīza. Tā bija skarba realitāte, kas prasīja gan fizisku, gan psihisku izturību.
Ierobežota telpa un neērtības:
- Šauras kajītes: Īpaši garos reisos, piemēram, uz Dienvidāfriku, pasažieriem un apkalpei bija jādalās nelielās, slikti vēdināmās kajītēs.
- Ierobežotas sanitārās iespējas: Uz kuģa bija ļoti ierobežotas sanitārās iespējas, kas varēja izraisīt slimības.
- Šūpošanās un jūras slimība: Pastāvīga kuģa šūpošanās izraisīja jūras slimību daudziem pasažieriem un apkalpes locekļiem.
- Barība: Ēdiens bija vienkāršs un bieži vien atkārtojošs, galvenokārt sastāvēja no konservētiem produktiem, sāļiem gaļas izstrādājumiem un rupjiem graudaugiem. Svaigi produkti bija reti un ļoti vērtīgi.
Kādi bija izaicinājumi, ar kuriem saskārās kolonisti, kuri ceļoja uz Dienvidāfriku ar Albury?
Briesmas: Pastāvīgi draudi nāca no vētrām, jūras dzīvniekiem un kuģa avārijām.
Apkalpes darbs: Apkalpei bija jāveic smags fizisks darbs, lai uzturētu kuģi darba kārtībā, iekraut un izkraut kravu.
Pasažieru nodarbošanās: Pasažieriem nebija daudz iespēju izklaidēties. Lai aizpildītu laiku, viņi lasīja grāmatas, spēlēja kārtis vai vienkārši baudīja jūras skatus.
Kolonisti, kas ar kuģi Albury devās uz Dienvidāfriku, saskārās ar daudziem izaicinājumiem gan ceļojuma laikā, gan pēc ierašanās jaunajā zemē. Lūk, daži no nozīmīgākajiem:
- Garš un grūts ceļojums: Pārpeldēšana no Anglijas uz Dienvidāfriku bija ilgs un nogurdinošs process. Kuģis šūpojās, izraisot jūras slimību, un telpa bija ierobežota.
- Nezināmā nākotne: Kolonisti devās uz nepazīstamu zemi, kur nebija garantijas par veiksmīgu dzīvi. Daudzi atstāja visu, kas viņiem bija pazīstams, un devās nezināmajā.
- Slimības: Uz kuģa un pēc ierašanās jaunajā zemē pastāvēja liels risks saslimt ar infekcijas slimībām, piemēram, tīfu, holēru un skorbutu.
- Smagie darba apstākļi: Pēc ierašanās kolonistiem bija jāveido jaunas mājas un jāstrādā smagus darbus, lai izdzīvotu. Klimats bija atšķirīgs no tā, pie kā viņi bija pieraduši, un bija jāpielāgojas jauniem apstākļiem.
- Sociālie izaicinājumi: Kolonistiem bija jāpielāgojas dzīvei jaunā sabiedrībā, kur bija jāveido jaunas attiecības un jāatrod sava vieta.
- Satiksme ar vietējiem iedzīvotājiem: Sākotnējās attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem bieži bija saspīlētas, jo kolonisti mēģināja apgūt jaunu zemi un tās resursus.
Albury loma Baltijas tirdzniecībā
Albury, būdama angļu briga, spēlēja nozīmīgu lomu 19. gadsimta Baltijas jūras tirdzniecībā. Šis reģions tajā laikā bija intensīvas tirdzniecības centrs, un kuģi, piemēram, Albury, bija daļa no šīs tirdzniecības flotes.
Kādas bija Albury funkcijas Baltijas tirdzniecībā?
- Preču pārvadājumi: Albury, tāpat kā daudzi citi kuģi tajā laikā, galvenokārt nodarbojās ar dažādu preču pārvadājumiem starp Angliju un Baltijas ostām, īpaši Rīgu. Šīs preces varēja būt gan rūpniecības produkti no Anglijas, tādi kā tekstils, metāli, un gan izejvielas no Baltijas reģiona, piemēram, koksne, lina audumi un lauksaimniecības produkti.
- Ekonomiskā saikne: Albury un citi līdzīgi kuģi veicināja ekonomiskās saites starp Angliju un Baltijas reģionu. Tirdzniecība stimulēja abu reģionu attīstību, radīja darba vietas un veicināja kultūras apmaiņu.
- Informācijas apmaiņa: Jūras ceļotāji bija arī informācijas nesēji. Kuģu kapteiņi un apkalpe bieži vien bija pirmie, kas uzzināja par jaunumiem tālās zemēs. Viņi varēja pārvadāt vēstules, ziņas par tirgus cenām un citus svarīgus datus.
Kādi bija kuģa būvniecības materiāli un tehnoloģijas 18./19. gadsimtā?
- gadsimtā kuģu būvniecība bija prasmīgs amats, kas balstījās uz gadsimtiem ilgu pieredzi un zināšanām. Lai gan tehnoloģijas vēl nebija sasniegušas mūsdienu līmeni, kuģi tika būvēti ar lielu precizitāti un izturību, lai izturētu jūras stihiju.
Materiāli:
- Koks: Galvenais materiāls kuģu būvē bija koks. Visbiežāk izmantoja ozolu, priedi, dižskābardi un citus cietus koksnes veidus, kuriem piemīt liela izturība pret mitrumu un puvi.
- Dzelzs un metāls: Dzelzs un metāls tika izmantoti stiprinājumiem, naglām, enkuriem un citām metāla detaļām.
- Dzīvnieku līmes un augu šķiedras: Šīs vielas tika izmantotas, lai savienotu koka detaļas un padarītu kuģa korpusu ūdensizturīgu.
Tehnoloģijas:
- Koka konstrukcija: Kuģi tika būvēti no atsevišķām koka detaļām, kuras tika savienotas kopā, izmantojot dažādas tehnikas, piemēram, dzelzs naglas, koka tapām un dzīvnieku līmi.
- Burāšana: Galvenais kuģu dzinējspēks bija vējš, tāpēc liela uzmanība tika pievērsta buramām un to efektīvai izmantošanai.
- Navigācija: Navigācija balstījās uz zvaigznēm, kompasu un jūras kartēm. Astronomiskie novērojumi palīdzēja noteikt kuģa atrašanās vietu.
- Rokdarbi: Lielākā daļa kuģa detaļu tika izgatavotas ar rokām, izmantojot dažādus koka apstrādes instrumentus.
- Kuģu būvētavas: Kuģi tika būvēti speciālās kuģu būvētavās, kas parasti atradās pie upēm vai jūras.
