Baltijas jūra, kas aptver iespaidīgus 377 000 km², kalpo par mājvietu aptuveni 60 000 roņiem (2022. gada dati), kas nozīmē, ka uz katriem 6,28 km² mīt viens ronis. Šīs jūras lielākie zīdītāji – pelēkie, pogainie un plankumaitie roņi – spēlē neaizstājamu lomu ekosistēmas līdzsvarā, tomēr pēdējos gados saskaras ar arvien lielākiem draudiem.
Lai gan roņi bieži tiek uztverti kā kaitēkļi zvejniekiem, to ietekme uz zivju krājumiem ir niansēta. Pētījumi liecina, ka roņi galvenokārt barojas ar slimajām un vājajām zivīm, veicinot veselīgu zivju populāciju attīstību. Turklāt roņu izkārnījumi kalpo par vērtīgu barības vielu avotu aļģēm un citiem jūras organismiem, stimulējot ekosistēmas produktivitāti.
Neskatoties uz roņu nozīmīgo lomu Baltijas jūras veselībā, tie saskaras ar vairākiem apdraudējumiem. Viens no galvenajiem draudiem ir zvejnieku uzstādītie tīkli, kuros roņi bieži sapinas un mirst. Papildus tam piesārņojums, klimata pārmaiņas un biotopu zaudēšana negatīvi ietekmē roņu populācijas.
Diemžēl situāciju sarežģī pretrunīgas intereses. Lai gan daži zvejnieki uzskata, ka roņi kaitē zivju krājumiem un ir jāapdraud, citi atzīst roņu nozīmi veselīgā ekosistēmā. 2023. gadā BIOR (Valsts zinātniskais institūts) izsniedza atļaujas 20 roņu nogalināšanai, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, radot satraukumu vides aizstāvjiem, kuri uzsver nepieciešamību pēc rūpīgākas izpētes un ilgtspējīgākas pieejas.
Ir svarīgi apzināties roņu nozīmi Baltijas jūras veselībai un veikt pasākumus to aizsardzībai. Nepieciešama zinātniska pieeja, kas ņem vērā gan zvejnieku intereses, gan roņu ekoloģisko lomu. Sadarbība starp ieinteresētajām pusēm var palīdzēt nodrošināt līdzsvaru starp cilvēka darbībām un dabas saglabāšanu, nodrošinot veselīgu un ilgtspējīgu Baltijas jūras nākotni.
“Īstenībā tas pat nav svarīgi, 15 vai 20 tūkstoši pelēko roņu ir Baltijas jūrā, galvenais, lai to nebūtu mazāk par 10 tūkstošiem, jo tā ir robeža, zem kuras paejot sugas pastāvēšanas iespējas ir apdraudētas,” atzīst Igaunijas roņu pētnieks Marts Jussi.
Pēdējos simts gados roņu skaits samazinājies tik ļoti, ka dažas sugas ir uz izzušanas robežas. Roņu izzušanā vainojamas gan medības, gan Baltijas jūras piesārņojums. To, cik šobrīd Baltijas jūrā ir roņu, nezina neviens. Biologi var vienīgi vērtēt tendences, vai populācija palielinās vai samazinās. Tiek pieņemts, ka Baltijas jūrā ir apmēram 10 tūkstoši pogaino roņu. Atšķirībā no pogainajiem pelēkie roņi ir visur Baltijas jūrā. To skaits ir stabils, arī veselība laba. Arī plankumainais ronis ir visur, dažos reģionos vairāk, citos – mazāk.
“Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (HELCOM) noteikts, ka ļausim roņu populācijai brīvi augt, nenosakot roņu limitu – HELCOM ir noslēgta starp valdībām, nevis biologiem. Tur arī noteikts, ka roņiem ir tiesības brīvi pārvietoties Baltijas jūrā un nebūs reģionu, no kura tie tiktu varmācīgi padzīti” uzsver pētnieks.
Saites un resursi
- Foto: Dabas aizsardzības pārvalde
- BIOR pētnieks: Pēdējos gados roņu dēļ piekrastes zveja ir diezgan neiespējama (LSM 25.04.24)
- Zvejnieku un roņu konfliktu risinās igauņi (LA 16.03.17)
- Pelēko roņu (Halichoerus grypus) nozīmīgā loma Baltijas jūras ekosistēmā (+video)
