Kā māca zemūdens niršanas kursos, efektīvas un pareizas elpošanas laikā cilvēka krūšu kurvis izplešas, uz priekšu un sāniem, un vēders izvirzās uz priekšu. Šo elpošanu sauc par jaukta tipa elpošanu, skaidro pareizas elpošanas eksperti un ārsti. Pareizi ir elpot caur degunu, lai sasildītu ieelpoto gaisu un nodrošinātu plaušu aizsargfunkciju pret mikrobiem. Ir novēroti gadījumi, kad cilvēka elpošanas tips ir izmainīts, piemēram, vairāk elpojam ar krūtīm vai vēderu. Veidu kā mēs elpojam, apzīmē gan kā “krūšu elpošanas”, gan “vēdera elpošanas” tipu.
Ko darīt nevajag? Nepareizi ir elpot tikai caur muti, virspusēji, ātri. Tad gaiss nepiepilda plaušas un līdz plaušu apakšējām alveolām nenonāk, plaušas uzkrājās izlietotais gaiss. Nepareiza elpošana veidojas, ja ir kāds iemesls vai slimība – stress, slimība, pēc operācijas. Ja ir mazkustīgs dzīvesveids, elpošana kļūst vājāka. Vāja elpošana atstāj sekas cilvēka organismā.
Ja tiek nodrošināta pietiekoša gaisa apmaiņa plaušās, veselība ir kārtībā. Svarīgi ir elpot pietiekami dziļi, pilnām plaušām, nodrošinot pilnu elpošanu – ieelpu un izelpu. Fizioloģiski cilvēks ik pa laikam izdara dziļas ieelpas un izelpas, lai atjaunotu gaisu plaušās.
Regulāri elpošanas vingrinājumi 2-3 reizes nedēļā uztur un atjauno plaušu funkcionālās spējas, kas ir svarīgas visam organismam. Gaiss tāpat kā pārtika, cilvēka organismam dod enerģiju. Cilvēkam uzlabojas pašsajūta, organismā notiek daudzi pozitīvi procesi – plaušās tiek piegādāts skābeklis, uzlabojas asinsrite. Elpošanas vingrinājumu pozitīvais efekts ir dažas stundas pēc vingrinājuma, cilvēks jūtas možs un pacilāts. Svarīgi ir elpošanas vingrinājumus atkārtot, radīt regulāru praksi, lai saņemtu maksimālu labumu.
Lai nostiprinātu plaušas un savu elpošanas sistēmu, papildus elpošanas vingrinājumiem ir jānodarbojas ar “Aerobiem” vingrinājumiem, kuri rada patstāvīgu slodzi, piemēram, peldēšanu, vieglu skriešanu, nūjošanu, braukšanu ar velosipēdu. Fiziskās slodzes laikā organismam pieaug pieprasījums pēc skābekļa, elpošana dabiski kļūst dziļāka, biežāka un efektīvāka. Veicot šos vingrinājumus nostiprinās gan sirds, gan elpošanas sistēma.
Zemūdens niršana un frīdaivings ir lielisks veids kā uztrenēt plaušas un elpošanas sistēmu, jo šajos izaicinošajos ūdens sporta veidos notiek apzinātā elpošana, pauž savu viedokli ūdenslīdēju treneris un frīdaivinga instruktors Valters Preimanis. Lai nodarbotos ar frīdaivingu ir īpaši svarīgi uzturēt savu elpošanas sistēmu un plaušas ar vingrojumu un veselīga dzīvesveida prakses palīdzību, ko iemāca PADI Freediver kursos.
Sazinies ar treneri Valteru Preimani, ja tev interesē zemūdens pasaule vai arī plaušu un elpošanas vingrinājumi veselības stiprināšanai, e-pasts daivingslv@gmail.com
Noderīga informācija:
- Zemūdens niršanas apmācība
- Frīdaivings Latvijā
- Elpošanas vingrinājumi
