Atceries, ka savlaicīga informēšana par nelaimes gadījumu ir noteicošs faktors dzīvības glābšanai! Par nelaimes gadījumiem jūrā rūpējas palīdzības dienesti:
- Tālrunis 115 (avārijas dienests).
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta avārijas tālrunis – 112.
Satura rādītājs
Peldlīdzekļa un kuģa atstāšana ārkārtas situācijā
Tālāk ir sagatavota informācija, ko ir apkopojis niršanas instruktors un lektors Valters Preimanis, par Peldlīdzekļa un kuģa atstāšana ārkārtas sistuācijā un cilvēka izdzīvošanu jūrā. Ir pierādīts, ka pareizi veiktas regulāras aukstuma peldes palīdz cilvēkiem norūdīties un izdzīvo aukstā jūrā – Cilvēka izdzīvošana aukstā ūdenī.
Kuğa atstāšana
Kuģis (jahta vai motor jahta) var nogrimt ātrāk nekā 15 minūšu laikā. Tātad nav daudz laika, lai sagatavotu glābšanās plānu. Tieši tāpēc savlaicīga un rūpīga rīcības plānošana ir ļoti svarīga, lai cilvēks būtu gatavs ārkārtējai situācijai.
Daži noderīgi padomi, kas jāatceras, atstājot grimstošu kuği (jahtu vai motorjahtu):
Praksē bieži situācija, kad kuģis nenogrimst un cilvēki atstājuši kuģi par ātru! Sagatavo glābšanas plostu un gatavojies pārkāpt uz glābšanas plostu tikai pēdējā brīdī! (Lektora piezīme)
1. Jāuzvelk pēc iespējas vairāk silta apģērba kārtu, arī tādu, kas aizsargā kāju pēdas. Jāpārliecinās, ka ir apsegta galva, seja, kakls, plaukstas un pēdas. Apģērbu aizpogā, aizvelk rāvējslēdzējus, nostiprina, lai nekas nenokristu, nosien apģērba brīvos galus, lai mazinātu ūdens iekļūšanu zem drēbēm.
2. Ja ir pieejams hidrotērps, tas jāuzvelk pāri siltajam apģērbam. (Šeit jāatcerās, ka hidrotērps strādā un silda tikai uz cilvēka ādas, uzvelkot uz džempera tas strādā kā parasts gumijas tērps)
3. Ja hidroterpam nav savas peldierīces, jāuzvelk glābšanas veste un tā pareizi jāfiksē , jāsavelk saites un jāsassprādzē visi slēdži. (Savas peldierīces Jūsu hidrotērpam visticamāk ka nebūs, izņemot, ja tas būs speciāls glābšanas tērps)
4. Ja ir pietiekami daudz laika, visiem pirms iekāpšanas glābšanas laivā jāiedzer zāles pret jūras slimību, ievērojot ražotāja noteiktās devas, vai arī tas jādara uzreiz pēc iekāpšanas tajā. Jūras slimība mazinās izdzīvošanas iespējamību, jo vemjot organisms zaudē daudz šķidruma, kas vajadzīgs dzīvības procesiem. Turklāt jūras slimība veicina hipotermijas rašanos un vājina gribu izdzīvot. (Visiem jāiedzer zāles, ja ir daudz? Daudziem cilvēkiem, kuri iet jūrā nevajag zāles un iedzerot zāles tiks veikta veltīga zāļu iztērēšana)
5. Pēc iespējas jācenšas izvairīties no iegremdēšanās ūdenī, piemēram, jau uz kuğa klāja var iekāpt glābšanas laivā, kuru nolaiž ar laivceltni, vai izmantot glābšanas sistēmu. Ja neviena no sausās iekāpšanas metodēm nav pieejama, izmanto pār bortu pārmestas kāpnes vai nolaižas laivā pa virvi vai ugunsdzēsēju šļūteni.
6. Pēc iespējas ilgāk jāizvairās no nonākšanas ūdeni. Jāmēģina mazināt šoku, ko rada pēkšņa nonākšana aukstumā. Iekrišana ledainā ūdenī var izraisit sirdsdarbības apstāšanos (Tas vesaliem cilvēkiem noteikti nedraud), un nekontrolēta elpošanas paātrināšanās var beigties ar ūdens iekļūšanu plaušās.
6.1. Lecot ūdeni, elkoņus jācenšas piespiest pie sāniem, ar vienu roku jānosedz deguns un mute, ar otru roku stingri satverot šīs rokas plaukstas locītavu vai elkoni. Jāizvairās no lēkšanas uz glābšanas plosta pārsega vai lēkšanas ūdeni glābšanas plosta priekšgalā, ja kuģis turpina virzīties uz priekšu.
7. Iekrītot ūdeni nejauši vai lecot no kuğa, jāmēģina orientēties un noteikt, kur atrodas kuģis, kur glābšanas laivas, plosti vai citi peldoši objekti un pārējie izdzīvojušie cilvēki. Ja nepaspējāt sagatavoties iepriekš, tad, nonācis ūdenī, sapogājiet un aiztaisiet apģērbu. Aukstā ūdeni var uznākt pamatīgi drebuļi un durstošas vai dedzinošas sāpes. Tie ir dabiski ķermeņa refleksi ārkārtas situācijā, kas nav bīstami uzreiz. Tomēr jums jārīkojas pēc iespējas ātrāk, pirms jūs pilnīgi zaudējat iespēju izmantot savas rokas, sapogājiet apģērbu, ieslēdziet signāluguni, atrodiet svilpi utt.
8. Atrodoties ūdenī, nav jācenšas peldēt, izņemot tās reizes, kad peldus iespējams sasniegt netālu esošu peldierīci, citu izdzīvojušo vai peldošu priekšmetu, uz kura uzrāpties. Nevajadzīga airēšanās ar rokām un kāju kūļāšana izspiedīs visu silto ūdeni, kas atrodas starp jūsu ķermeni un apģērba kārtām, šādi paātrinot siltuma zudumu. Nevajadzīgas roku un kāju kustības izraisīs arī silto asiņu aizplūšanu no ķermeņa iekšienes uz rokām un kājām, un ķermeņa virsējā slāņa. Tas var beigties ar ļoti ātru siltuma zaudēšanu. Saglabājiet mieru un ieņemiet tādu pozu, kas jums neļautu noslikt.
9. Ķermeņa stāvoklis, kāds tiek ieņemts ūdeni, ir ļoti svarīgs siltuma saglabāšanai. Centieties turēties virs ūdens pēc iespējas nekustīgāk kājas saliktas kopā, elkoņi piespiesti pie sāniem un rokas sakrustotas glābšanas vestes priekšpusē. Šis stāvoklis samazina ķermeņa virsmu, kura ir saskarē ar auksto ūdeni. Centieties turēt galvu un kaklu virs ūdens.
10. Pēc iespējas ātrāk jācenšas nokļūt glābšanas laivā, plostā vai citā peldošā objektā, lai mazinātu atrašanās laiku ūdenī. Atcerieties: ūdenī jūs zaudējat ķermeņa siltumu daudzreiz ātrāk nekā gaisā. Tā kā jūsu siltumizolācijas efektivitāti stipri jau ir mazinājusi apģērba piesūkšanās ar ūdeni, jums jācenšas sevi pasargāt no vēja, lai izvairītos no vēja aukstuma efekta. Ja izdodas ierāpties glābšanas laivā, varat sevi pasargāt, apsedzoties ar audumu, brezentu vai neizmantotu apģērba gabalu. Piekļaušanās citiem glābšanas laivā vai uz plosta esošajiem cilvēkiem arī palīdzēs saglabāt ķermeņa siltumu.
11. Jāsaglabā pozitīva attieksme, nezaudējot cerību izdzīvot un izglābties. Tas uzlabos jūsu iespējas paildzināt izdzīvošanas laiku līdz brīdim, kad ierodas glābēji. Jūsu dzīvotgriba var visu mainīt.
12. Glābēju ierašanās brīdis!
Vairāk par rūdīšanās, ledus un aukstuma peldēm
Nobeigumā informācija, ko ir apkopojis niršanas instruktors un lektors Valters Preimanis, par “Peldlīdzekļa un kuģa atstāšana ārkārtas situācijā”. Ir pierādīts, ka pareizi veiktas regulāras aukstuma peldes palīdz cilvēkiem norūdīties un izdzīvot aukstā jūrā.
Auksta ūdens duša, norūdīšanās ieguvumi
Aukstuma peldes priekšrocības, kāpēc to vajag darīt
Motivācijas tehnika aukstai ziemas peldei
Kur pieteikties, lai iegūtu ar niršanu saistīto apmācību Latvijā?
🤿😀 Ja meklējat padomu niršanā vai konsultāciju par niršanas sportu ar vai bez baloniem, zvaniet PADI nirēju instruktoram (PADI niršanas instruktors un lektors Valters Preimanis) t. 220-77-202 (Whatsapp 220-77-202).
