Daivings un zemūdens niršana

Dekompresijas slimību profilakse un arteriālā gāzu embolija

Dekompresijas slimību profilakse

Zemūdens peldētājiem – iesācējiem ir jānirst ievērojot piesardzību, vai arī jālieto niršanas tabulas vai datori, lai izvairītos no saslimšanas ar dekompresijas slimību (DCI). Pieredzējušie daiveri parasti izvēlas dziļuma tabulu par 10 pēdām (3 metriem) dziļāku kā standarta procedūras gadījumā. Šī prakse ir ļoti ieteicama visiem daiveriem, īpaši, ja niršana notiek aukstā ūdenī, vai arī niršana norisinās sarežģītos apstākļos. Daiveriem, kurš nirst ar daivinga datoru ir jābūt piesardzīgiem attiecībā uz ne- dekompresijas robežu tuvošanos, īpaši, ja niršana notiek dziļāk par 100 pēdām (30 metriem).

Dekompresijas slimību profilakse
Dekompresijas slimību profilakse

Izvairīšanās no augstāk minētajiem riska faktoriem (dziļa/ ilga niršana, vingrinājumi dziļumā vai pēc niršanas), palīdzēs samazināt dekompresijas slimību iegūšanas iespējamību. Ja uzreiz pēc niršanas daiveris tiek pakļauts augstuma ietekmei vai lidošanai, tad tas palielina kesonslimības iegūšanas risku. DANS nesen ir publicējis norādījumus, kas attiecas uz lidojumiem pēc niršanas.

Arteriālā gāzu embolija

Gadījumā, ja daiveris uznirst neizelpojis, plaušās iesprostotais gaiss var izplesties un tādējādi sabojājot plaušu audus, izraisot plaušu barotraumu, kuras rezultātā gāzes burbuļi nonāk arteriālajā asinsritē. Tas sadala tos ķermeņa šūnās proporcionāli asins plūsmai. Tā kā smadzenes saņem lielāko daļu asins plūsmas, tad tas ir svarīgākais orgāns, kur burbuļi var izjaukt cirkulāciju, ja tie iestrēgst mazajos asinsvados.

Tā ir arteriālā gāzu embolija, jeb AGE, ko var uzskatīt par nopietnāko DCI veidu. Dažkārt, daiveris veic panisku pacelšanos, vai arī aiztur elpu pacelšanās laikā. Kaut gan, AGE var rasties arī tad, ja pacelšanās norit šķietami normāli, kā arī plaušu slimības var saasināt AGE iegūšanas risku.

Pati dramatiskākā embolijas izpausme ir tā, ja daiveris iznirst atrodoties bezsamaņas stāvoklī, jeb arī daiveris, kurš zaudē samaņu 10 minūtes pēc izniršanas. Šie gadījumi ir kritiski, un ir nepieciešama steidzama evakuācija un palīdzības sniegšana.

No otras puses, embolija var izraisīt neuroloģiskās disfunkcijas simptomus, tādus kā kņudināšanas sajūtu vai nejutīgumu, nespēka sajūtu bez acīmredzamas paralīzes, vai domāšanas traucējumus. Šajos gadījumos daivinga medicīniskajam speciālistam ir jāveic rūpīga izmeklēšana, lai izslēgtu citus slimības izraisošos simptomus.

Līdzīgi kā DCS, vāji izteikti simptomi var tikt pierakstīti citam izraisošam iemeslam, nevis daivingam, un tas tikai aizkavē ārstēšanu. Dažkārt simptomi var spontāni izzust un tāpēc daiveris negriežas pēc palīdzības. Sekas ir līdzīgas kā neārstētam DCS: var būt reziduāli smadzeņu bojājumi, kas var pastiprināties ar katru nākamo AGE reizi.

AGE simptomi

  • reibonis
  • vizuāli traucējumi
  • sāpes krūtīs
  • dezorientācija

AGE pazīmes

  • asiņainas putas no mutes vai deguna
  • paralīze vai vājums
  • konvulsijas
  • elpošanas apstāšanās
  • nāve

Pašreiz, smadzeņu embolija ir 10 procentu gadījumos no visiem DCI gadījumiem, kas notiek gada laikā. AGE gadījumu skaits ir samazinājies kopš pagājušās dekādes, ja kopējais saslimšanas skaits bija 18 procentu 1980 gadu beigās un 1990 gadu sākumā, tad pēc tam tas ir samazinājies. Uz 1997. gadu šis skaits nokrita līdz 7- 8 procentiem.

2001. gadā oficiāli paziņots par 7- 8 procentiem AGE gadījumu, bet 2002. gadā šis skaits nokritās līdz 6.6 procentiem. Tiek uzskatīts, ka viens no iemesliem gadījumu skaita samazināšanās ir daivinga datoru parādīšanās, kuri daiveriem palīdz ievērot pacelšanās ātrumu.

AGE profilakse

Pacelšanās laikā saglabājiet mieru un elpojiet normāli. Dažādas plaušu kaites, tādas kā astma, infekcijas, cistas u.c. var būt par iemeslu daivera saslimšanai ar emboliju. Ja jums ir kāda no iepriekš uzskaitītajām lietām, tad jums jāgriežas uz izmeklēšanu pie ārsta, kurš orientējas daivinga medicīnā.

AGE ārstēšana

DCI ārstēšana ir rekompresija. Lai kā, bet embolijas un kesonslimības agrīnā terapija ir vienāda. Lai gan daiverim ar spēcīgi izteiktu DCS vai emboliju ir nepieciešama steidzama dekompresija galīgai izārstēšanai, ir svarīgi, lai viņa stāvoklis tiktu stabilizēts tuvākajā medicīnas iestādē, pirms transportēšanas uz slimnīcas palātu.

Sākotnēja iedarbība ar skābekli ir ļoti svarīga, un var ievērojami samazināt simptomus, bet tam nevajadzētu mainīt ārstēšanas plānu. Jo embolijas un nopietnas kesonslimības simptomi var izzust pēc sākotnējas skābekļa elpošanas, bet vēlāk tie atkal var parādīties. Tādēļ, vienmēr sazinieties ar DAN vai daivinga medicīniskos aspektus zinošu ārstu, tiklīdz ir parādījušies DCI simptomi, pat tādā gadījumā, ja to pazīmes ir pazudušas.

Ārstēšana ietver kompresiju, kas līdzinās kompresijai 60 pēdu dziļumā, un augstu skābekļa satura gāzes elpošana, kuras spiediens ir robežās no 2.8 atmosfērām līdz 3.0 atmosfērām. Ārstēšanas atlikšana satur augstu reziduālo simptomu risku, pēc kāda laika šie sākotnēji viegli novēršamie bojājumi var kļūt par neatgriezeniskiem. Pēc 24 stundu vai ilgākas ārstēšanas atlikšanas, ārstēšana var kļūt neefektīva. Tomēr, lai gan ir bijusi aizkavēšanās, vērsieties pie medicīnas darbinieka ar specializāciju daivingā, lai noskaidrotu iespējamās ārstēšanas efektivitāti.

Dažkārt, pēc ārstēšanas var būt reziduāli simptomi. Jūtīgums locītavās un to apkārtnē, pēc DCS iedarbības, ir parasta lieta un izzūd dažu stundu laikā. Tomēr, nopietna DCI gadījumā, pat pēc spēcīgas ārstēšanas var just neuroloģisku disfunkciju. Šajos gadījumos ir nepieciešama tālāka ārstēšanās, papildus pielietojot fizikālo terapiju. Labās ziņas ir tādas, ka savlaicīga ārstēšanās uzsākšana pilnībā likvidē visus slimības simptomus.

Rakstā “Dekompresijas slimību profilakse un arteriālā gāzu embolija” tiek izmantota informācija no DAN (diversalertnetwork.org)