Jūras dzelmē

Ventspils piekrastē izceļ mīnu tralera vraku

Ūdenslīdēju arhīvs

Ventspils piekrastē pie kuģu vraku izcelšanas darbiem strādā uzņēmēja M. Rozenberga ekspedīcija ar Latvijas labāko ūdenslīdēju Ž. Mackenu-Māķenu, kas pašlaik saspridzina Ventspils piekrastes rajonā kādu vācu mīnu traleri 30 metru dziļumā. Pēc saspridzināšanas vraku pa daļām izceļ no jūras un ar prāmi nogādā pie muitas, no kurienes lūžņus pa dzelzceļu nogādā uz Liepāju Tosmāres fabrikai pār kausēšanai. Ventspils piekrastes rajonā, tā pat arī visgarām gar Miķeļbāku un Kolku jūrā sastopami daudzi minu un kuģu enkuri, tāpat ari kuģu vraki, kas ļoti apgrūtina zvejnieku darbu, jo tikli bieži aizķeras.

Ūdenslīdēju arhīvs
Ūdenslīdēju foto arhīvs

M. Rozenbergs par vraku uzrādīšanu maksā zvejniekiem atlīdzību, tāpat arī bez maksas izbrauc noņemt aizķērušos tīklus. Apmēram 30 jūras jūdzes no Ventspils 44 m dziļumā atrodas 1916. gadā nogrimušais vācu vieglais kreiseris “Bremen”, divas torpēdlaivas un kāds lidmašīnu bāzes kuģis, kuri uzskrējuši uz krievu izliktām mīnām. Šos kuģus pagaidām neizcels, jo strādāšana šādā dziļumā ārkārtīgi apgrūtinoša.

Vesela stunda ir vajadzīga, lai ūdenslīdējs tur nolaistos un ilgāki par stundu nav iespējams šādā dziļumā uzturēties, pie kam stunda atkal paiet, kamēr ūdenslīdējs tiek augšā. Šādā dziļumā valda pilnīga tumsa un darbs jāveic pie speciāli konstruēta prožektora gaismas. Strādājot pie kuģu vraku spridzināšanas darbiem jūras dzelmē, ūdenslīdējs Ž. Mackens-Māķens novērojis, ka mūsu piekrasti atstājušas zivis un sastopamas tagad daudz mazākos apmēros, kā iepriekšējos gados. Agrāk, pēc spridzināšanas, uz virsu uzpeldējušas lielos vairumos mencas, zuši un pat jūras asari,
kamēr tagad vairs neiznākot ne labi pusdienai. Pie kuģu vrakiem turoties pieķērušās kādas īpatnējas pasugas zivis, kuras atrāvušās esot ļoti nevarīgas. Kādreiz ūdenslīdēju darbā pārsteidzis kāds ļoti liels jūras asaris, kas viņu cītīgi apskatījis un vairākas reizes pat ieskatījies tieši acīs.

Ari lielās mencas ir diezgan ziņkārīgas un vairākas reizes to sapurinājušas aiz ūdenslīdēja ģērba piedurknēm. Pagājušā nedēļā ūdenslīdējs atbrīvoja zvejnieku tīklus, kas bija aizķērušies aiz mīnu enkuriem pie Sīkraga un Staldzenes. Katru rītu, ja vien ir mierīga jūra, ūdenslīdējs ar motorlaivu “Ella” dodas darbā un atgriežas atpakaļ vēlu vakarā.

Lai gan ūdenslīdējs Z. Mackens-Māķens ir spēcīga auguma vīrs ar lielisku krūšu kurvja būvi un veselu sirdi, tomēr atgriežoties mājās viņš jūtās stipri noguris, jo parasti dienā zem ūdens pavada 10 līdz 14 stundas.

Ventas Balss, Nr.95 (24.08.1939)