Niršana Ummja ezerā

Niršana Ummja ezerā

Esam veikuši zemūdens niršanu Ummja ezerā, veikuši tā dūņu biezuma, un dzidrības mērīšanu, kā arī bijušās nirēju trenniņu vietas apsekošanu, lai izvērtētu ezera piemērotību zemūdens niršanai.  Apsekošanas brīdī, aplūkojot Ummja ezera bijušo niršanas bāzi, vasaras beigās, redzamība ezerā ir tikai 1- 1.5 metri. Ezers ir bijis aprakstīts  kā viens no dažiem Latvijā esošajiem dzidra ūdens ezeriem, taču tas ir mainījies pēdējo gadu desmitos.

Dortmaņa lobēlija Ummja ezera krastos

Ummja ezerā aug tikai dažos ezeros sastopams augs – Dortmaņa lobēlija, kas ir vienīgā Latvijā sastopamā lobēliju dzimtas suga, kas ir ļoti reta un tādēļ īpaši aizsargājama. Pēdējo 100 gadu laikā ezeru eitrofikācijas – aizaugšanas un ūdens piesārņošanas dēļ šis augs – Dortmaņa lobēlija izzudusi jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros.

Ummja ezera eitrofikācija

Pastāv viedoklis, ka Dortmaņa lobēlijas lielākais drauds ir ezera ūdens piesārņošana ar organiskas izcelsmes piesārņojumu, kas pārsvarā ūdenstilpēs pārsvarā nonāk tieši lielā peldētāju skaita dēļ, ko var arī izskaidrot ar dabīgu eitrofikāciju. Ummja ezerā ūdens krāsa nomainījusies no zilganzaļas uz zaļganu, bet ūdens dzirdība samazinājusies no 6 metriem 1906. gadā, uz 3 metriem 2017. gadā.

Par Ummja ezera aizaugšanu izpētot kopējo tendenci var secināt, ka tur notiek dabīgs process, jo ezerā ir biezs organisko materiālu sastāvs, visu garo laikposmu kopš izcelšanās līdz mūsdienām ezeri nepārtraukti attīstās un mainās. Neviens no ezeriem nav saglabājis ne savu pirmatnējo formu, ne saturu, jo, līdzko ieplaka ir piepildījusies ar ūdeni, sākas to abu mijiedarbība. No vienas puses – ūdens ārda un šķīdina ieplaku veidojošos pamatiežus un nogulumiežus, no otras puses – izšķīdušās vielas maina ūdens ķīmisko sastāvu.

Niršana Ummja ezerā
Niršana Ummja ezerā

Ir aprēķināts, ka 1 mg baktēriju (Bacillus subtilis, Pseudomonas aeruginosa, Mycobacterium tuberculosis un Acidithiobacillus ferrooxidans) patērē līdz 4 l skābekļa stundā. Bet cilvēks, kura masa ir 70 kg, strādādams smagu fizisku darbu, stundas laikā patērē tikai 22 l skābekļa, tātad daudzu miljonu (100) reižu mazāk nekā tikpat smaga baktēriju masa. Ja aļģu ir ļoti daudz, tad visas grimstošās masas mineralizācijai parasti skābekļa nepietiek, un daļa atlieku uzkrājas pie ezera dibena nesadalījušos organisko vielu veidā.

Ezeros izveidojas bez skābekļa zonas

Tajā pašā laikā ezera dziļākajos slāņos izveidojas bezskābekļa apgabals. Turpretī ziemas periodā šā paša iemesla dēļ skābeklis no ūdens izzūd pilnīgi. Ezerus klāj ledus, skābeklis no gaisa nevar iekļūt, arī fotosintēze nenotiek, bet pārziemojošiem augiem, tāpat kā dzīvniekiem, skābeklis vajadzīgs elpošanai. Ūdenī skābekļa ir maz, jo visvairāk tas tiek tērēts organisko vielu sadalīšanās procesos. Tāpēc uz pavasara pusi ar augiem un dzīvniekiem bagātos ezeros ir vērojama zivju slāpšana. Ezeri visā dziļumā ar skābekli atkal bagātinās vienīgi pavasarī un rudenī, ūdens vertikālās cirkulācijas laikā.

Ezoros mainās krāsas dabīga procesa rezultātā

Šādos ezeros ūdens krāsa kļūst tumšāka un dzidrība ļoti stipri samazinās. Labākajā gadījumā ūdens ir
caurredzams 5 – 6 m dziļumā, parasti – 1 – 3 m dziļumā. Pa lielākajai daļai ūdens reakcija ir sārmaina (pH > 7)
un ezeru ziedēšanas laikā – pat stipri sārmaina (pH 9). Ezeru attīstības procesā oligotrofo tipu ir nomainījis
eitrofais (E). Augu barošanās apstākļi eitrofos ezeros ir izcili, jo tajos uzkrājas biogēnās vielas. Tāpēc vielu un
enerģijas apritē rodas pārtraukums. 

Aizliegums peldēties Ummja ezerā vasarā

Lai netraucētu šī trauslā un neparastā auga ziedēšanu, jau trīspadsmito gadu ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 204 “Dabas parka “Piejūra” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuros noteikts aizliegums peldēties un atrasties ar laivu Ummja ezerā no 1. jūnija līdz 15. augustam.

Saistītie daivinga apmācības kursi, kurus vada PADI MSDT daivinga treneris:

Sagatavojam, apmācam un sertificējam ūdenslīdējus. Piedāvājam 30 dažādas specializācijas ūdenslīdēju apmācībā un starptautisko PADI zemūdens niršanas sertifikātu izsniegšanu. Prakses vietas daivinga profesionāļiem Divemaster (GO-PRO – no iesācēja līdz PADI Divemaster). Organizējam daivinga ceļojumus, sekojiet mums >>>!

Open Water Diver kursu apmācam Rīgā un visā Latvijā  (nepieciešama iepriekšēja reģistrācija, tālr./WhatsApp 220-77-202)