Zemūdens niršanas klubs “Daivings” AUgustā rīkoja ceturto zemūdens niršanas festivālu Latvijā. Šoreiz ūdenslīdēji izraudzījās Ziemupi, kur pie reizes veica arī arheologu uzdoto vraku apsekošanu.
Festivāls kopumā norisinājās trīs dienas un bija viena no aktivitātēm atpūtas pasākumā “ma-DARA”, kurā interesenti varēja iepazīties ar nirēju darbu.
Jūrai bangojot, festivālu atklāja niršanas kluba instruktors Valters Preimanis, kurš viens pats Ziemupes pludmalē ieradās ar laivu no Pāvilostas, kamēr pārējie kolēģi viņu sagaidīja.
Viņš norāda, ka pasākums nav tikai pašu nirēju zinātkārei un priekam, bet gan apvienots ar lietderīgo – zemūdens niršanas festivālā pārbauda vrakus.
“Mēs apsekojam vrakus tieši arheologu uzdevumā. Viņi, piemēram, iedod sarakstu ar 16 objektiem, mēs tos apsekojam un nododam viņiem informāciju.”
Nereti izpētē piedalās arī paši eksperti, taču viņu grafiks esot saspringts, piemin V. Preimanis.
Šoreiz festivālā nira divi arheologi un viens zemūdens arheologs. Visi iepriekš izgājuši mācības klubā “Daivings”.
Piektdien izlūkos devās vien pāris sertificētu zemūdens nirēju, lielākā daļa komandas piebiedrojās sestdien.
V. Preimanis pastāsta, ka viņam šis ir pamatdarbs, taču daudzi ar to nodarbojas hobija līmenī, tāpēc nākas apvienot ar citiem darbiem un atvēlētais laiks festivālam ir ierobežots.
Latvijā niršanas sezona ilgst no maija līdz septembrim, tāpēc festivālā dalībnieki Ziemupē izbaudīja vienu no pēdējām šī gada kopā būšanām Baltijas jūras dzīlēs.
“Objekti, kurus šeit gribam apskatīt, ir līdz 40 metru dziļumā. Tie ir dažādi vraki. Daļai ir zināmi nosaukumi, bet daļai nav,”instruktors norāda.
Iepriekš festivāls norisinājies citviet, taču viņus pievilinājusi doma pasākumu sarīkot Baltijas jūras krastos.
“Tāpēc, ka šeit ir vēsturiska vieta. Vēl viens iemesls ir tas, ka ar vienu no maniem studentiem vienugad bijām pasākumā “ma-DARA” eksponēt ūdenslīdējus un šogad gribējās kaut ko citādu. Tāpēc draugam jautāju, kā būtu, ja mēs festivālu rīkotu “ma-DARAS” laikā?” par to, kāpēc izraudzījušies Ziemupi, stāsta V. Preimanis.
Parasti zemūdens niršanas kluba “Daivings” ūdenslīdēji ar laivu brauc līdz vrakiem, kas atrodas no 100 metru līdz 15 kilometru attālumā no krasta. Foto: no niršanas kluba “Daivings” arhīva
Bez vraku apsekošanas klubs dara vēl citus darbus. Piemēram, reaģē uz cilvēku bažām.
“Pagājušogad mums iedeva informāciju, ka jūrā bija kaut kas aizdomīgs. Aizbraucām apsekot un sapratām, ka tas ir milzīgs tīkls, kas karājās līdz gruntij. Tas bija pilns ar enkuriem, pludiņiem. Kā liels stabs planēja jūrā.Šogad aizbraucām un izcēlām trīs tonnas materiālu. Piedalījās trīs laivas.”
Jautājot, vai Baltijas jūrā bieži nākas saskarties ar atkritumiem, atbilde no nirēja ir apstiprinoša. Arī uz kuģu vrakiem var manīt plastmasas maisiņus vai dažādas bundžas.V. Preimanis pieļauj, ka daudzi no gružiem jūrā nonākuši jūrnieku dēļ.
Kluba “Daivings” ūdenslīdējiem nākas ar atkritumiem un piesārņojumu saskarties, arī pārbaudot nogrimušu kuģu vrakus. Visbiežāk ūdenī var manīt plastmasas maisiņus, skārda kārbas un vecus zvejniecības tīklus, kuros saķeras ne tikai dzīvnieki, bet arī enkuri, pludiņi un citas lietas. Foto: no niršanas kluba “Daivings” arhīva. Viens no dalībniekiem, niršanas instruktors Mārtiņš Angers, aizrautīgi padalās novērojumos, ka Baltijas jūrā ir pārsteidzoši laba redzamība – vietām bez apgaismojuma var iztikt arī 15 un 20 metru dziļumā, jo īpaši, ja diena ir saulaina.
Pats aktīvi ar niršanu nodarbojas trīs vai četrus gadus, taču Latvijas piekrastē regulāri nirst vien pēdējā gada laikā.
“Mēs atklājām jaunas interesantas vietas ģeogrāfiski. Tur ir tādas kā akmeņainas nogāzes zem ūdens. Sasniedzām visus plānotos mērķus, apsekojām vairākus vrakus un izpētījām četras potenciālās vietas,” pēc pagājušā festivāla pauž V. Preimanis.
Niršanas instruktors norāda, ka atpūtas pasākuma “ma-DARA” norises laikā apmeklētājiem stāstījuši par ekoloģiju un to, kāpēc klubs cenšas atrast un izcelt zvejnieku pamestos tīklus.
Cilvēkiem interese bijusi, jo uzdevuši jautājumus, priecājas nirējs.
