Veselīgas pastaigas gar jūru reizēm var sagādāt patīkamus pārsteigumus, īpaši suvenīru meklētājiem. Baltijas jūra dāsni izskalo dzintaru jeb “saules akmeņus”, un, lai gan nirējiem Baltijas ūdeņos dzintara meklēšana varētu būt izaicinājums tā vieglā svara dēļ, zināšanas par šo dārgakmeni un tā atrašanas vietām var noderēt ikvienam piekrastes apmeklētājam.
Kas īsti ir dzintars?
Dzintars ir fosilizējušies sveķi, kas veidojušies no seniem skujkokiem pirms vairāk nekā 50 miljoniem gadu. Tas ir vienīgais dārgakmens, kas radies no augu valsts. Tā vērtību nosaka ne tikai skaistums, bet arī senatne. Lai gan klasiski dzintars ir siltā medus nokrāsā, tas var būt arī melns, bālgans un pat rets – zilgans. Vēsturiski dzintars dēvēts arī par jūras vasku, saules akmeni un tīģera dvēseli.
Kad un kur meklēt dzintaru?
Vislielākā iespēja atrast dzintaru ir pēc lielām D (dienvidu) vai DR (dienvidrietumu) virziena vētrām. Tad jūra tos izmet krastā.
- Kurzemes piekraste ir īpaši dāsna dzintara meklētājiem. Pāvilosta un Liepāja ir populārākās vietas, kas lepojas ar lieliem dzintara daudzumiem. Arī Jūrmalciems un pludmales josla starp Bernātiem un Liepāju ir zināmas kā labas dzintara (un diemžēl arī fosfora) atrašanas vietas.
- Pat Rīgas jūras līča piekrastē var atrast dzintaru! Piemēram, nirēju kluba instruktors Valters Preimanis, 2022. gada 12. februārī pēc vairākām lielām vētrām Jūrmalas pludmalē atrada gandrīz Eiro monētas lieluma dzintara gabalu. Lielās vētras izskalo ne tikai senu kuģu daļas, bet arī šos saules akmeņus.
- Meklējiet vietās, kur ir daudz jūras zāļu, jo dzintars bieži tiek izskalots krastā kopā ar tām.
- Pārmeklējiet arī vietas, kur ir daudz akmeņu, jo dzintars bieži vien atrodas starp tiem.
Praktiski padomi dzintara meklētājiem:
- Vislabāk dzintaru meklēt agri no rīta vai vēlu vakarā, kad pludmalē ir mazāk cilvēku.
- Esiet pacietīgi! Dzintara atrašana var prasīt laiku un pūles.
- Valkājiet ērtus apavus, jo nāksies staigāt pa smiltīm un akmeņiem.
- Neaizmirstiet par cepuri un saules aizsargkrēmu, īpaši vasarā.
- Paņemiet līdzi ūdeni un uzkodas, jo meklēšana var būt nogurdinoša.
- Atstājiet pludmali tīru! Visus atkritumus nolieciet paredzētajās tvertnēs.
Kā atpazīt īstu dzintaru?
Atšķirt īstu dzintaru no citiem akmeņiem vai bīstamā baltā fosfora ir ļoti svarīgi.
- Pieskāriens: Īsts dzintars ir silts un patīkams pieskārienam.
- Izskats: Tam ir caurspīdīga vai dzeltenīga krāsa. Nolūzis tas ir caurspīdīgs, ar spilgtu, izteiktu krāsu. Dzintars ir ciets un gluds. Visbiežāk tie ir mazi akmentiņi.
- Smarža: Ja dzintaru paberzē, piemēram, pret biksēm, tam jāsmaržo pēc sveķiem.
- Sālsūdens tests: Ja neesat pārliecināts, iemetiet atradumu sālsūdenī (apmēram 8-10 tējkarotes sāls uz glāzi ūdens). Īsts dzintars peldēs, bet citi akmeņi un daudzas imitācijas grims.
- UV gaisma: Dzintara īstumu var noteikt ar ultravioleto staru lampu (tādu, ar ko pārbauda naudu). Īstam dzintaram zem šīs lampas būs zilganzaļa nokrāsa.
Uzmanību: Baltais fosfors – bīstamais līdzinieks!
Pastaiga pie jūras var beigties ar nepatīkamiem pārsteigumiem, ja dzintara vietā kabatā nonāk baltais fosfors. Tas ir padomju armijas mantojums, ko jūra ik pa laikam izskalo krastā, īpaši bieži tas sastopams posmā starp Bernātiem un Liepāju, kā arī Jūrmalciemā.
Kā atšķirt dzintaru no fosfora?
| Pazīme | Dzintars | Baltais Fosfors |
| Krāsa | Dzeltens, dzidrs, spilgta, izteikta krāsa | Zaļgani, pelēcīgi dzeltenīgs, matēts, blāvāka nokrāsa |
| Struktūra | Ciets, gluds, nolūzis caurspīdīgs | Drupenāks, trauslāks, ar šķautņainu virsmu, nolūzis nav caurspīdīgs |
| Smarža | Bez smaržas (paberzējot – sveķu) | Var būt nepatīkama, ķiplokiem līdzīga (ļoti vāji) smarža |
| Izmērs | Visbiežāk mazi akmentiņi | Mēdz būt arī aizdomīgi lieli gabali |
| Citas pazīmes | Fosfora gabaliņiem nav asu šķautņu (pēc viena avota), nav tik dzidri |
Drošības pārbaude: Ja rodas šaubas, NEBĀZIET atradumu kabatā! Pārbaudīt to var primitīvi – slapjajās smiltīs pakarsējot ar šķiltavas liesmu. Fosfors, sasilis un nožuvis, uzliesmos!
Dzintars vēsturē
Mūsu senči ne vien pamanīja šī akmens niansēto skaistumu un vieglo apstrādājamību (tas ir diezgan mīksts), bet arī apzinājās tā maģiskās īpašības. Ticēja, ka dzintars vairo spēku un gara mundrumu, piesaista veiksmi, stiprina veselību, jauc nelabvēļu plānus un pasargā no ļaunas acs. Dzintara piespraudes minētas jau Homēra “Odisejā”, tas rotājis Ēģiptes faraona Tutanhamona galvassegu. Romas imperatora Nērona valdīšanas laikā tirgoņi tika sūtīti uz ziemeļzemēm tieši pēc Baltijas dzintara, jo tas skaitījās vērtīgākais pasaulē. Senatnē pret šāda saules akmens gabalu varēja iemainīt spēcīgu vergu. Baltija, bagāta ar mežiem, joprojām ir dzintarzeme dzintarjūras krastā.
Dzintara meklēšana Baltijas jūras piekrastē ir lielisks veids, kā pavadīt dienu. Tā ir aizraujoša un atalgojoša aktivitāte, ko var baudīt gan vienatnē, gan kopā ar ģimeni. Lai jums veiksmīgas “saules akmeņu” medības!
