Nesen ziņojām, ka Kuģis Virsaitis / M68 (1916 – 1941) paliks guļot dzelmē, kad novembra sākumā , igauņu zemūdens arheologa Vello Mass organizēta, notikusi kārtējā zemūdens arheoloģijas ekspedīcija Somu jūras līcī, kuras laikā ar zemūdens filmēšanu izdevies identificēt nogrimušā pirmā Latvijas ledlauža Krišjānis Valdemārs vraku, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Anita Leiškalne.
Satura rādītājs
Krišjānis Valdemārs vraka izpēte
Kuģa vraka Krišjānis Valdemārs zemūdens meklēšanas izpēte aizsākās pirms trīs gadiem, kad pēc Latvijas puses privātas iniciatīvas to konstatēja igauņu kapteinis Vello Mass. Vraks atrodas Somu jūras līcī, aptuveni 100 metru dziļumā, kur ir spēcīgas jūras zemūdens straumes, un tas līdz pusei ir iegrimis gruntī. Šogad ar Rīgas Brīvostas finansiālu atbalstu un speciālu zemūdens filmēšanas robotu tika uzsākta kuģa zemūdens video filmēšana. Uzņemtie zemūdens filmēšanas filmēšanas kadri ļāvuši identificēt vairākas zīmīgas kuģa detaļas.
Par jūras ledlauzi Krišjānis Valdemārs
Jūras ledlauzis “Krišjānis Valdemārs” 20.gadsimta 20. un 30. gados bija vienīgais jaunais Latvijas tvaikonis. 1926. gada 13. janvārī tas devās savā pirmajā braucienā no Rīgas ostas. Ledlauzis bija paredzēts kuģu ceļu atbrīvošanai no ledus aizsalstošajā Rīgas ostā, bet kā Latvijas lepnums tika izmantots arī Valsts prezidenta un valdības locekļu eskortam ārvalstu vizītēs.
Pēc Latvijas valsts okupācijas kuģi nacionalizēja, un, 2.pasaules karam ienākot Latvijā, tas kopā ar Latvijas tirdzniecības flotes kuģiem tika evakuēts uz Tallinu. 1941.gada augusta beigās “Krišjānis Valdemārs” no Tallinas devās savā pēdējā reisā uz Kronštati. 28. augustā tas uzdūrās mīnai un nogrima.
Kuģa Krišjānis Valdemārs vēsture
Lielbritānijas firmas William Beardmore un Vickers ledlauža būvi Glāzgovā veica no 1924. gada līdz 1925. gadam. Tā tilpība bija 1 932 bruto reģistra tonnas, garums – 60 metri, platums – 17 metri, iegrime – 6.7 metri, jauda – 5 200 ZS. Kuģa lielākais ātrums brīvā ūdenī bija 14.4 mezgli, cietā, gludā ledū – 3 mezgli. Ledlauzim, kuru ierakstīja Latvijas flotes reģistros, deva izcilā latviešu jūrniecības attīstības veicinātāja un pētnieka Krišjāņa Valdemāra (1825-1891) vārdu. Pirmajā braucienā no Rīgas ostas “Krišjānis Valdemārs” devās 1926. gada 13. janvārī. “Krišjānis Valdemārs” piederēja Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Jūrniecības departamentam. Tā piederības osta bija Rīga. Pirmais ledlauža kapteinis Kārlis Cērps (1875-1931) to vadīja līdz savai nāvei, tad (1931-1940) kapteinis bija Fricis Veidners (1883-1942) un Pēteris Maurītis (1887-?). Pēc Latvijas okupācijas kuģi nacionalizēja, un, Otrajam pasaules karam ienākot Latvijā, tas karavānā kopā ar tirdzniecības kuģiem tika evakuēts uz Tallinu. 1941. gada augusta beigās ledlauzis “Krišjānis Valdemārs” no Tallinas devās uz Kronštati, 28. augustā uzdūrās uz mīnas un gāja bojā.
