Daivinga medicīnaRaksti par daivingu

Zemūdens niršana un smēķēšana

Rakstā “Smēķēšana un zemūdens peldēšana” Dr. Deivids Bučs (David Buch)  pievērš mūsu uzmanību faktam, ka pārāk daudz aktīvu nirēju ir arī kaislīgi smēķētāji. Patiesībā, 15 gadu laikā ko pavadu ar atpūtu saistītā zemūdens peldēšanā, novēroju smēķētāju skaita samazināšanos peldētāju vidū. Daudzi nirēju kuģi ierobežo smēķēšanu uz borta, taču tāpat nākas novērot ievērojamu skaitu nirēju, kas “uzvelk dūmu” pirms niršanas, pēc tās, vai divu nirienu starplaikā. Esmu pazīstams arī ar vairākiem instruktoriem, kas vienlaikus ir arī kaislīgi smēķētāji.

Ikdienā strādājot par tiesu medicīnas ekspertu, regulāri nākas novērot tabakas smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību. Smēķētāja plaušas atšķiras ne tikai vizuāli, bet ir arī ar savādāku konsistenci. Reizēm pat jābrīnās, kā tajās vispār iespējama dzīvībai nepieciešamo gāzu apmaiņa. Tāpat novērojams tabakas patēriņa iespaids uz aterosklerozes veidošanos perifērajās un koronārajās artērijās. Neskatoties uz neseno aktivitāti medicīniskajā un arī plaši populārajā presē, kur tika stāstīts par aptaukošanās iespaidu uz pāragriem nāves gadījumiem, smēķēšana kā nāves iemesls, pasaulē tik un tā ieņem pirmo vietu šajā nelāgajā statistikā. Amerikas medicīnas biedrības 2004. gada žurnālā atklāta statistika, ka no visiem 2000.gadā fiksētajiem nāves gadījumiem ASV, 18,1% saistīti ar tabakas patēriņu. Pārējie nāves cēloņi – nepietiekama pārtika, autokatastrofas un slimības ir ar mazākiem rādītājiem.

Kāpēc neiesaka smēķēt? CO, jeb oglekļa monooksīds, ko pazīstam arī kā Tvana gāzi.
No medicīnas viedokļa raugoties, ir absolūti neskaidrs, kāpēc cilvēki, kas nodarbojas ar zemūdens peldēšanu, kur kvalitatīvai gāzu apmaiņai un skābekļa apgādei ir būtiska nozīme, sāk vai turpina smēķēt. Smēķēšana var ietekmēt un, kā zināms, arī ietekmē gāzu apmaiņu organismā. Tabakas sadegšana rada daudzus toksiskus savienojumus no kuriem pazīstamākais ir tvana gāze. Tā rodas nepilnīgi sadegot jebkuriem organiskiem savienojumiem un ļoti ietekmē sarkano asinsķermanīšu spēju pārnēsāt skābekli organisma audos. Zemūdens peldēšanā, savukārt, viss ir tieši saistīts ar efektīvu gāzu apmaiņu un visi to ietekmējošie faktori rada nevajadzīgu risku. Ja tvana gāze piesaistās sarkanajiem asinsķermenīšiem, tad tie vairs nespēj pārnēsāt skābekli. Ja nesmēķējošam cilvēkam oglekļa monooksīda līmenis asinīs (mērītais parametrs ir karboksihemoglobīns) ir 2%, tad smēķējošiem cilvēkiem šis parametrs ir piecas reizes augstāks (sliktāks).
Piezīme: Uz procentiem skatīties ar neuzticību, jo ir aizdoma, ka oriģinālā tekstā ir minētas promiles, kas tulkojot uz krievu valodu pārvērtās par procentiem. Oglekļa monooksīds gan piesaistās pie hemoglobīna un tik vienkārši neatbrīvojas, taču tā parciālais spiediens normālā atmosfērā ir tik mazs, ka ir šaubas par 2% līmeni nesmēķējošam.

Plaušu kairinājums
Tabakas dūmu toksīni kairina elpceļu virsmu. Viens no svarīgākajiem elpceļu šūnu tipiem, kas atrodas gļotādā, ir bārkstiņas, kuru uzdevums ir izvadīt gļotas un svešķermeņus no elpošanas orgāniem. Dūmi bojā šīs šūnas, kā rezultātā organisms zaudē spējas izvadīt svešķermeņus no elpceļiem. Šis defekts ievērojami palielina hroniska bronhīta rašanās risku, ir iemesls “smēķētāja” klepum kā arī iemesls parādībai, ka kaislīgiem un ilgstošiem smēķētājiem nākas pēc miega atklepot ievērojamus daudzumus izdalījumu. Elpceļu kairinājums var izraisīt arī neprognozējamas un asas bronhospazmu lēkmes, kas nirējam nozīmē risku iegūt smagu barotraumu un gāzu emboliju.

Emfizēma
Ja izslēdzam niecīgu cilvēku grupu ar iedzimtiem ģenētiskiem traucējumiem, emfizēma nerodas nesmēķējošam cilvēkam. Plaušās gāzu apmaiņa notiek mazītiņos maisiņos sauktos par alveolām. Alveolas virsma klāta ar speciālām šūnām, kas palīdz pārnest gāzes uz tuvumā esošajiem kapilāriem. Nesmēķējošam cilvēkam alveolu struktūra saglabājas nemainīga gandrīz visa mūža garumā. Savukārt smēķējošiem cilvēkiem, tabakas dūmos esošie toksīni noārda alveolu struktūru veidojošo saistaudu slāni. Emfizēma noārda alveolu virsmu tādā veida, ka tajās kļūst neiespējama gāzu apmaiņa un rezultātā alveolas nespēj piepildīties un iztukšoties nepieciešamajā veidā.
Patiesībā, sieniņu noārdīšanās rada lielus gaisa “caurumus” plaušās, kurus ietver plānas sieniņas. Tās ir tik plānas, ka var atrauties no plaušu virsmas. Šie veidojumi, ko medicīniskā terminoloģijā sauc par bullām, var nirējam izraisīt plaušu barotraumu un arteriālo gāzu emboliju. Aplūkojot mikroskopā smēķētāja plaušu alveolas, labi redzama to fragmentācija, kas liecina par nelabvēlīgām izmaiņām plaušu cistoloģiskajā (audu) struktūrā.
Emfizēma ir neārstējama hroniska saslimšana, kaut gan tādi medikamenti kā astmas inhalatori un stereoīdie hormoni reizēm spēj atvieglot simptomus. Citos gadījumos jau nepieciešama skābekļa terapija taču ielaistos gadījumos un slimības pēdējās stadijās glābšana iespējama tikai transplantējot plaušu.

Nikotīns
Nikotīns ir narkotiska viela, kas organismā nokļūst ar dūmiem vai citiem tabakas patēriņa veidiem kā šņaukšana vai zelēšana. Nikotīns izraisa īslaicīgu asinsvadu sašaurināšanos, paceļ asinsspiedienu un ilgstoši izmantojot veicina aterosklerozes veidošanos. Ateroskleroze savukārt ar laiku izraisa problēmas, kas saistītas ar nepietiekamu asins apgādi un no tā izrietošu skābekļa trūkumu audos. Ja šajā procesā iesaistās asinsvadi, kas apgādā galvas vai muguras smadzenes, tad galaiznākums ir diagnoze – insults. Ja cietuši asinsvadi, kas apgādā sirdi, tad smēķētājs var sasirgt ar infarktu. Pēkšņas sāpes sirds apvidū savukārt norāda uz išēmisko slimību. Insults vai infarkts niršanas laikā parasti ir nāvējošs, jo pat ja izdosies uzpeldēt un atgriezties uz kuģa, tad nepieciešamā medicīniskā aprūpe ir gandrīz nepieejama vai līdz tai ir pārāk garš ceļš.

Plaušu vēzis
Viena no bīstamākajām ilgstošas un kaislīgas smēķēšanas sekām ir plaušu vēzis. Visizplatītākie plaušu vēža paveidi nesmēķējošam cilvēkam novērojami reti. Smēķētājiem, savukārt, ir ļoti labi zināma saistība starp šo bīstamo kaiti un tabakas patēriņu. Smēķēšanas bīstamību jau 1984.. gadā noformulēja ASV veselības aizsardzības sistēmas galvenais ārsts un Kongress to pieņēma publicēšanai uz visiem tabakas produktu iepakojumiem un reklāmas materiālos. Tabakas lietošana ir saistāma ne tikai ar plaušu, kakla vai mutes dobuma vēža veidošanos, bet arī ar tā paveidiem citos orgānos. Vēzis būtībā ir tabakas toksīnu iespaids uz šūnām, kuras zaudē savus normālos augšanas un pašregulēšanas mehānismus. Tāpēc  pastāv definīcija, ka tabakas dūmi satur kancerogēnas (vēža rašanos veicinošas) vielas. Kā jau minēts, tabakas dūmi kairinot elpceļu bārkstiņas, izraisa to šūnu izmaiņas radot pret toksīniem noturīgākus veidus, kuriem var nepiemist normālo šūnu augšanas, mijiedarbības un pašregulēšanās mehanismi.

Jaunība ir dzīves stadija, kad daudzi jūtas bezmaz vai mūžīgi. Diemžēl medicīniskā praksē bieži nākas saskarties ar šāda dzīvesstila sekām, kad uzvedība ar augstu riska līmeni ir daudzu jaunu cilveku uzvedības norma. Pašiznīcinošās uzvedības sekas tiem šķiet tik tāla nakotne, ka par to tagad var nedomāt. Vairums smēķējošo jauniešu ir ar tādu pietiekamu kardiorespiratoro rezervi, ka tā spēj pārvarēt smēķēšanas kaitīgo ietekmi. Ilgstošam smēķētājam savukārt vairs nav šādas rezerves un pat attiekšanās no tabakas nespēs radīt pataloģijas inversiju – atgriezties pie sākotnēji normālās gāzu apmaiņas un asinsrites.
Dr. Deivida Buča rakstā pieminēts DAN pētījums, kas norāda iespējamu saistību starp smēķēšanu un smagu simptomu rašanos dekompresijas slimības gadījumā. Cerams, ka abu šo rakstu sniegtā informācija tomēr liks aizdomāties un cilvēki tabakas vietā priekšroku dos drošai niršanai.

Oriģinālam tuvināts tulkojums no žurnāla “Octopus” Aug.- Sept. 2008.g krievu valodā.
Teksta autors Dr.med. Džims Karuzo
Uz krievu valodu tulkojis Antons Čerkasovs