Daugavā pie Staburaga ir nirušas vairākas nirēju grupas, viena no tām ir VUGD nirēji. Niršanas kluba “DAIVINGS” arhīvā ir video, kur nirēju grupa no VUGD apsekoja Staburagu. Staburags bija 19,5 metrus augsta un 60 m plata avotkaļķu klints, kuru gadu tūkstošos izveidojis avots. Vienīgā Alpu kreimules atradne Latvijā. Appludināts pēc Pļaviņu HES uzcelšanas 1965. gadā. Pastāstiet mums, ja zināt vairāk par Staburagu pirms Daugavas appludināšanas.
Table of Contents
Kāda bija Staburaga klints?
Staburaga klints bija apmēram 18,5 metrus augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas kanjonveida ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, 1 kilometru lejpus Vīgantes, 9 kilometrus augšpus Kokneses. No karbonātiskajiem pazemes ūdeņiem, kas kraujā izplūda kā avoti, izgulsnējoties kalcītam un pārkaļķojoties augiem, veidojās avotkaļķu tufa izcilnis – Staburadze. Tās šūnakmens veidojās aizvien lielāks un ik pēc 300 gadiem no sava smaguma nolūza, lai atkal augtu no jauna.
Pļaviņu HES ūdenskrātuve applūdina Staburagu
Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzstādināšanas 1966. gadā Staburags tika appludināts. Latvija zaudēja vienu no izcilākajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem kopā ar retu augu sugām tā tuvumā. Pēc Staburaga appludināšanas 1966. gada decembrī Dainas skulptūra ūdenī stāvēja līdz ceļiem un brīžam līdz kaklam un 1973. gadā to uzstādīja citur, augstāk krastā.
Ko par Staburagu rakstīja senāk?
„Nedaudz lejāk no Liepavota – Svētavota raud Staburags. Staburags ir kaļķakmens klints radze, pār kuru tek daudz kaļķu saturošo ūdens. Arī pašā radzē ir sīki avotiņi.Kaļķotais ūdens pārklāj ar kaļķiem uz klints augošos stādus un sūnas. Tā rodas augošais šūnakmens, no kura nemitīgi sūcas ūdens lāses. Tāpēc Staburagu sauc arī par „raudošo klinti”, ap viņu saistās daudzas tautas leģendas un teikas. Staburagam bijuši vairāki nogruvumi.1861.g.liela daļa no Staburaga nolūza un iegāzās Daugavā. 1916.gadā nogruvis pats Staburaga rags. Tā drupas guļ piekājē.” Jēkabpils Vēstnesis.-1938.gada 9.jūnijs.
- Uzzini vairāk par niršanu Staburagā, Daugavā, 27. metru dziļumā, lapā Niršana Staburagā Daugavā.
Šodien Staburaga klints galva, pati augša, ir septiņu metru dziļumā Daugavā. Pie kāpnēm uz dziļo ūdens bezdibeni uzstādīta norāde: “Uz Staburagu”. Krastā virs Staburaga klints vietas ir Staburagu mājas, kurās dzīvo rakstnieki Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks. Tās celtas 1926. gadā uz kādreizējās muižas zemes.
Viszemāk ūdens līmenis Pļaviņu ūdenskrātuvē tika nolaists 1986. gadā, kad avarēja Černobiļas atomspēkstacija. Toreiz rakstnieks Vladimirs Kaijaks ar draugu staigājuši pa Staburaga augšu. Ūdens viņiem bijis līdz krūtīm, bet Staburaga galvu klājusi dūņu kārta ar asiem gliemežiem.
Zemūdens arheologa Voldemāra Raina vadībā ūdenslīdēji 1998. gadā ienira 27 m dziļumā līdz Staburaga pakā-jei, un, kaut gan bija slikta redzamība, daļu no Staburaga klints viņiem izdevās nofilmēt. Staburagu klāja dūņas un gliemežvāki. Ūdens pamazām šķīdina kaļķakmeni un Staburags lēnām drūp, par to liecina nobiru konuss tā pakājē.
Izmantoti la.lv un citu autoru materiāli.
