Kesona slimības, jeb dekompresijas slimība, termins tiek lietots, lai aprakstītu slimību, kas rodas spiediena samazināšanās gadījumā uz ķermeni. Piemēram, kas notiek ar jūsu ķermeni tad, kad iznirstat pēc daivinga.
Dekompresijas slimība sevī ietver divas slimības, viena no tām ir kesonslimība (DCS), otra- arteriālā gāzu embolija (AGE). DCS, domājams, rodas no audos veidojošamies burbuļiem, kas izraisa lokālus bojājumus, savukārt, AGE ir rezultāts burbuļu iekļūšanai elpošanas sistēmā, kuri, rada audu bojājumus bloķējot asins plūsmu kapilāru līmenī.
Kuri ir pakļauti dekompresijas slimībai?
Kesonslimība skar daiverus, lidotājus, kosmonautus un strādniekus, kuri izmanto saspiestu gaisu. Katru gadu ar šo slimību saskaras apmēram 1 000 amerikāņu akvalangistu daiveru. Vēl vairāk, kesonslimība var skart jebkuru daiveri. Galvenais DCI riska faktors ir apkārtējā spiediena pazemināšanās, bet ir arī citi riska faktori, kuri palielina iespēju iegūt šo slimību. Šie zināmie riska faktori ir: dziļa/ ilga niršana, auksts ūdens, sarežģītu un fiziski smagu vingrinājumu veikšana dziļumā, kā arī, ātra pacelšanās ūdens virspusē.
Ātra pacelšanās ūdens virspusē ir saistīta ar AGE iegūšanas risku. Sekojoši faktori, domājams, palielina dekopresijas slimības iegūšanas risku, bet tam nav pamatotu pierādījumu, tie ir: ķermeņa liekais svars, fiziski smagi vingrinājumi tūlīt pēc izniršanas, kā arī plaušu slimība. Turklāt, ir vēl pagaidām neidentificēti individuāla rakstura riska faktori. Lūk, kāpēc daži daiveri saslimst ar DCI daudz biežāk nekā citi, lai gan, šo daiveru niršanas veids ir vienāds.
Dekopresijas slimības raksturs
Tā kā dekopresijas slimībai ir gadījuma raksturs, tad gandrīz jebkurš daivinga veids, vienalga cik drošs tas šķiet, var izraisīt DCI. Kā iemesls ir tas, ka zināmie un nezināmie riska faktori var ietekmēt DCI iespējamību dažādos veidos. Tādēļ, izvērtējot kesonslimības iegūšanas iespējamību, jāņem vērā katra daivera personīgās iezīmes un simptomus, nevis tikai daivinga veida analīze.
Rakstā, Kesonslimība: Kas tā ir tāda un kā to ārstēt, tiek izmantota informācija no DAN (diversalertnetwork.org)
