Table of Contents
Kāds ir niršanas apģērbs
Niršanas apģērbs nodrošina nirēja siltumu un komfortu, tas ir izgatavots no neoprēna vai gumijas, apstiprina zemūdens niršanas kluba “Daivings” instruktors Valters Preimanis. Sākotnēji cilvēki nira bez speciāla apģērba, aizturot gaisu, vēlāk izmantoja caurulīti (niedres), ar to nevarēja nirt dziļāk par metru. Vēlāk, attīstoties zemūdens niršanas ekipējumam un arī stikla ražošanai, tapa pirmās spiediena izturīgas zemūdens brilles. Uzturoties ilgāku laiku ūdenī, nirējam kļuva auksti, un radās vajadzība pēc zemūdens tērpiem, kas nodrošina siltumu.
Niršanas apģērba vēsture
Pateicoties spiedējsūkņu izgudrošanai, radās iespēja pa elastīgu cauruli nirējam padot gaisu, bet pa vārstu izvadīt to ārā. 16. gadsimtā cilvēki niršanai sāka izmantot niršanas kupolu, kas tika apgādāts ar gaisu no virszemes, tas arī bija pirmais efektīvais veids palikšanai zem ūdens ilgāku laiku. 16. gadsimtā Anglijā un Francijā nirēja tērpus veidoja no ādas, tos izmantoja niršanai 60 pēdu lielā dziļumā. Gaisu sūknēja no virszemes ar rokas sūkņu palīdzību. Ņemot līdzi maisu ar gaisu, uzturēšanās zem ūdens bija stipri ierobežota. Sāka izmantot ”zemūdens zvanu” (iegremdējams aparāts), kurā gaisa apjomi bija jau salīdzinoši lielāki, taču mobilitātes gandrīz nekādas. Zemūdens zvana principu izmantoja arī pirmajās zemūdens ķiverēs, kuras vēlāk apvienoja ar tērpu, un radās ūdenslīdēja tērps jau tādā izskatā, kādu mēs to izprotam šodien.
Skafandrs niršanas apģērbs
1715. gadā Džons Letbridžs (1675 – 1759) patentēja ”ūdenslīdēja mašīnu”, cietā skafan-dra prototipu. Tā sastāvēja no ozolkoka caurules gandrīz divu metru garumā un apmēram septiņdesmit centimetru diametrā. Cauruli apvilka ar ādu, tajā iemontēja iluminatoru un ādas manšetes rokām, visa konstrukcija bija iekārta trosē. Cilvēks aparātā ielīda pa lūku, kuru pēc tam palīgs aiztaisīja ciet un aplēja ar darvu. Šādā aparātā nebija atrisināta gaisa padeve. Vēlāk izgudroja cietā tipa skafandrus, kuros gaisu padeva ar sūkni. Līdzīgus skafandrus lieto arī mūsdienās dziļūdens darbos.
Mīkstais ūdenslīdēja apģērbs
Mīkstais ūdenslīdēja tērps ar metāla ķiveri radīts 1837. gadā, un tā autors ir Augusts Zībe (1788 – 1872). Nedaudz izmainīts, šis tērps ar cieto ķiveri tiek lietots arī tagad. Sākumā to izgatavoja no ādas, vēlāk no brezenta un gumijas, kas nodrošina izturību un ūdensnecaurlaidību. 1943. gadā leģendāram franču jūras pētniekam Žakam Īvam Kusto (1910 – 1997) un inženierim Emilam Gaņānam (1900 – 1979) izdevās konstruēt un veiksmīgi izmēģināt autonomā tipa atvērto elpošanas cikla aparātu – akvalangu.
Moderns ūdenslīdēja apģērbs
Nirēja aprīkojums sastāv no siltumu aizturoša apģērba un niršanas ekipējuma – Maska ar trubiņu, elpošanas regulators ar rezerves elpošanas regulatoru, peldspējas kompensātors ar zemspiediena uzpūtēju, dziļuma mērītājs, gaisa balons, pleznas.
Pārējās niršanas apģērba ekipējuma daļas – Niršanas aizsargtērps (neoprene vai sausais tērps), svaru josta, lukturis, nazis (niršanai atvērtos ūdeņos un jūrā).
Lai prasmīgi izmantotu niršanas apģērbu ir nepieciešams veltīt laiku mācībām, zemūdens niršanas kursos, kuros Jūs iegūsiet visas nepieciešamās zināšanas par niršanas apģērbu, kā pareizi lietot ekipējumu un arī drošības tehniku, apstiprina zemūdens niršanas kluba “Daivings” instruktors Valters Preimanis.
