Daivings un zemūdens niršana

Daiveri Baltijas jūrā esot atraduši pasaulē senāko nogrimušo kuģi

Nogrimis kuģis

Leta ziņo, ka Baltijas jūrā starp Gotlandi un Ēlandi atrasts kuģa vraks, ar kuru, iespējams, 14.gadsimtā kuģojis Dānijas karalis Valdemāra Aterdāgs. Kuģa vraks atrasts ar hidrolokatora palīdzību. Pēc ekspertu domām, tas varētu būt pasaulē senākais saglabājies nogrimuša kuģa vraks. “Man uz skausta sacēlās visas spalvas, kad es pirmo reizi ieraudzīju attēlus,” vietējam laikrakstam “Barometern” atzina kuģu vraku eksperts Ēriks Bjurstrēms.

Nogrimis kuģis
Nogrimis kuģis

Pēc ekspertu novērtējuma, kuģis izmantots laikā no 12. līdz 14.gadsimtam. Ņemot vērā tā vecumu un atrašanās vietu, vēsturnieki neizslēdz iespēju, ka tas varētu būt leģendārais kuģis, ar kuru Dānijas karalis Valdemārs Aterdāgs devās mājup pēc Visbijas iekarošanas 1361.gadā.

Vēloties ierobežot Hanzas tirgotāju savienības spēku šajā reģionā, Dānijas karalis Valdemārs IV nolēma uzbrukt Baltijas jūras salai Gotlandei. Saskaņā ar leģendu viņš ienīda visus gotlandiešus un jo sevišķi Visbiju, kur, kā viņš dzirdēja, dzied viņu izsmejošas dziesmas.

Iekarojis Visbiju, Dānijas karalis licis priekšā pilsētniekiem trīs milzīgas alus mucas, pieprasot, lai trīs dienās tās būtu piepildītas ar zeltu un sudrabu, pretējā gadījumā viņa vīri pilsētu izlaupītu paši. Mucas tikušas piepildītas tajā pašā dienā vēl pirms saulrieta, un laupījums tika sakrauts dāņu kuģos. Viens no kuģiem tā arī nenonāca galamērķī, un, lai arī daudzi kuģu vraku speciālisti to meklējuši, līdz šim tas tā arī nav atrasts.

Lai arī pagaidām nav zināms, vai šis patiešām ir Valdemāra Aterdāga kuģis, pēc sonāro attēlu izpētes Bjurstrēms ir gandrīz pilnībā pārliecināts, ka atrasts kāds neliels, 28 metrus garš un septiņus metrus plats viduslaiku burukuģis.

Baltijas Jūras nogrimušie kuģi

Šajā Baltijas Jūras apvidū nekad iepriekš nav atrasti nogrimuši viduslaiku burukuģi, lai gan to izmantošana bijusi ļoti plaša, un Baltijas jūrā ir ideāli apstākļi vraku saglabāšanai – tās dibens ir plakans, tajā nemīt tā dēvētie kuģu tārpi – gliemeži, kas gluži kā termīti sagrauž koksni, un arī skābekļa līmenis tajā ir pietiekami zems, lai vraki labi saglabātos.

Zinātnieki plāno tuvākajās dienās nosūtīt jūras dzelmē ar videokamerām aprīkotus tālvadības zemūdens aparātus, kas varētu savākt un vēlāk sniegt precīzākus datus par nogrimušo kuģi.

“Mēs neuzskatām, ka šis noteikti ir kuģis, kas veda trīs mucas ar Gotlandiešiem atņemto zeltu, sudrabu un citām vērtslietām,” komentēja atklājumu zemūdens daiveris – nirējs Rihards Lundgrēns. “Taču jebkurā gadījumā tas ir ļoti interesants nogrimis kuģis, tā ir sensācija.”