Otrdien, 2024. gada 24. jūlijā, zemūdens niršanas kluba “Daivings” pārstāvis Valters Preimanis informēja LETA, ka ūdenslīdēji ir izvilkuši no jūras vecu, aptuveni trīs tonnas smagu zvejnieku tīklu.
Baltijas jūra, lai arī šķietami neliela, slēpj sevī daudz noslēpumu un arī bīstamību. Viens no šādiem apdraudējumiem ir “spoku tīkli” – pamesti zvejas rīki, kas turpina “zvejot” vēl ilgi pēc tam, kad ir pazaudēti vai atstāti jūras dzelmē. Šie tīkli kļūst par nāvējošiem slazdiem jūras iemītniekiem, turklāt tie piesārņo vidi ar mikroplastiku. Latvijas ūdenslīdēji ir apņēmušies cīnīties ar šo problēmu un palīdzēt attīrīt Baltijas jūru no šiem “spokiem”.
Šie tā sauktie “spoku tīkli” ir nopietns drauds Baltijas jūras ekosistēmai.
Tūkstošiem pamesto un pazaudēto zvejas rīku dreifē Baltijas jūras tumšajos ūdeņos, turpinot ķert un nogalināt jūras dzīvniekus un piesārņot jūru ar mikroplastiku. Šogad pirmo reizi no Latvijas piekrastes ūdeņiem tika izcelti šādi tīkli.
Tīkla pacelšanai tika izmantotas piecas pacelšanas bojas, un aptuveni trīs tonnas smagais tīkls tika izcelts kopā ar metāla enkuriem. Pamestais tīkls apdraudēja kuģošanas drošību un turpināja ķert zivis, kas pēc iepīšanās tajā gāja bojā.
Šis pasākums tika īstenots brīvprātīgi un brīvajā laikā. Sadarbībā ar “Carnikavas komunālservisu” tīkls tika izcelts krastā, lai to žāvētu un utilizētu.
Niršanas kluba “DAIVINGS.LV” (PADI kursu niršanas klubs) dalībnieki piedalījās šajā akcijā. Viņu pieredze un zināšanas par Kurzemes piekrasti un laikapstākļiem ir nenovērtējamas. Šoreiz viņi neapmeklēja vecu kuģa vraku izklaides nolūkos, bet gan lai izceltu pamestus zvejas tīklus, kas apdraud jūras vidi.
Nirējs Guntis Zilberts no kluba “DAIVINGS.LV” skaidroja, ka daudzi labi saglabājušies objekti ir pārklāti ar tīkliem, tāpēc nav iespējams tos pilnībā izpētīt un saprast, kas tur atrodas. Tieši tāpēc viņi nirst.
Sagatavošanās darbi sākās vairākas dienas iepriekš. Tika pārbaudīts niršanas aprīkojums un sagatavots inventārs. Galvenā prioritāte ir drošība, jo tīklu izcelšana ir sarežģīta un bīstama. To var veikt tikai tehniskie nirēji ar īpašām zināšanām un apmācību.
Guntis Zilberts paskaidroja, ka nirējam ir jāspēj veikt šo uzdevumu un jājūtas labi zem ūdens. Turklāt ir svarīgi nirt pāros, jo pastāv risks iepīties tīklā vai citā inventārā, ko nirējs var nepamanīt. Šādā situācijā partneris var palīdzēt atbrīvoties. Tāpēc ikdienas niršanas laikā viņi cenšas netuvoties tīkliem, ja tas nav nepieciešams.
Nirēji iepriekš izpētīja šo konkrēto vietu, lai novērtētu situāciju un plānotu darbu. Nogrimušā kuģa vraks, ap kuru sapinušies spoku tīkli, atrodas četrus ar pus kilometrus no Carnikavas ostas. Tas tika atrasts pirms vairākiem gadiem.
Lai sasniegtu tīklus, nirējiem jānonirst 20 metru dziļumā. Tas ir komandas darbs, kurā piedalās vismaz trīs cilvēki: divi nirst, bet viens paliek laivā. Šī ir pirmā reize, kad viņi izcels spoku tīklus no dziļumiem.
Martins Angers paskaidroja, ka pirms niršanas vienmēr tiek izstrādāts plāns, kurā tiek pārrunāts dziļums, uzturēšanās laiks zem ūdens, pacelšanās laiks un citi svarīgi aspekti. Persona, kas atrodas laivā, zina, kas notiek zem ūdens, un niršanas partneri sazinās ar īpašām roku zīmēm.Uzturēšanās laiks zem ūdens ir atkarīgs no dziļuma. 40 metru dziļumā tas ir 30 minūtes.
Pasaules Dabas Fonda vadītāja komentē
Magda Jentgena ir Pasaules Dabas Fonda (WWF) jūras vides eksperte. Niršana ir viņas vaļasprieks jau daudzus gadus, kas palīdz viņai darbā. Kā Magda saka, aplūkojot karti, Baltijas jūra var šķist samērā maza globālā mērogā, bet, ienirstot jūrā, atrast kaut ko nav viegli.
“Pazaudētie un pamestie zvejas tīkli, jeb ‘spoku tīkli’ ir globāla mēroga problēma, kas skar arī Baltijas jūru. Eksperti ir aprēķinājuši, ka katru gadu Baltijas jūrā tiek pazaudēti apmēram 10 000 spoku tīklu gabalu. Šie tīkli ir bīstami vairāku iemeslu dēļ – arī kad tie ir pamesti, tie turpina ‘zvejot’ un tajos mirst tādas īpašas sugas kā Baltijas jūras cūkdelfīns, roņi, un mencas.
Tāpat, tie arī ir taisīti no plastmasas, un ar laiku rada mikroplastmasas piesārņojumu jūrā. Mums ir īpašs prieks par nirējiem, kuri 23. jūlijā izcēla nozīmīga mēroga tīklu no Rīgas jūras līča, paši saviem spēkiem. Tas atstās tikai pozitīvu ietekmi uz mūsu tautas bagātību – Baltijas jūru.”
–Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja
Latvijas “DAIVINGS.LV” kluba nirēju drosmīgā rīcība, izceļot pamestu zvejas tīklu no Baltijas jūras, ir iedvesmojošs piemērs tam, kā ikviens var dot savu ieguldījumu vides aizsardzībā. Šī iniciatīva ne tikai palīdzēja glābt jūras dzīvniekus, bet arī veicināja izpratni par “spoku tīklu” problēmu un tās ietekmi uz jūras ekosistēmu. Lai arī Baltijas jūra šķiet maza, tās tīrība un veselība ir mūsu visu atbildība.
Aicinājums lasītājiem: Atcerēsimies, ka katrs no mums var sniegt savu ieguldījumu vides aizsardzībā. Pat nelielas darbības, piemēram, atkritumu šķirošana vai piedalīšanās pludmales tīrīšanas akcijās, var radīt lielas pārmaiņas. Kopā mēs varam saglabāt Baltijas jūru tīru un veselīgu nākamajām paaudzēm.
