Ievads
Dekompresijas slimība (DCS), ko mēdz saukt arī par kesona slimību, ir nopietns stāvoklis, kas rodas, kad ūdenslīdējs pārāk ātri paceļas virspusē no liela dziļuma. Šī straujā spiediena maiņa izraisa slāpekļa burbuļu veidošanos asinīs un audos, kas var izraisīt dažādus simptomus un komplikācijas, niršanas klubu “Daivings.lv” informē, dakteris K. Krastiņš. Papildinot ar neseniem atklājumiem medicīnā par DCS, par ko turpinājumā.
Kā rodas dekompresijas slimība?
Kad ūdenslīdējs nolaižas dziļumā, spiediens palielinās, un gaiss, ko viņš elpo (kas satur slāpekli), izšķīst viņa asinīs un audos. Jo ilgāk ūdenslīdējs paliek dziļumā un jo dziļāk viņš nolaižas, jo vairāk slāpekļa izšķīst viņa ķermenī. Ja ūdenslīdējs paceļas pārāk ātri, spiediens samazinās pārāk ātri, un izšķīdušais slāpeklis nevar izvadīties caur plaušām. Tā vietā tas veido burbuļus, kas var bloķēt asinsriti un bojāt audus.
Simptomi un ietekme uz ūdenslīdējiem
DCS simptomi var būt dažādi, atkarībā no burbuļu atrašanās vietas un lieluma. Tie var ietvert:
- Sāpes locītavās un muskuļos
- Ādas niezi un izsitumus
- Reiboni un galvassāpes
- Paralīzi vai vājumu
- Apziņas zudumu
- Elpošanas grūtības
Smagos gadījumos DCS var izraisīt ilgstošus bojājumus vai pat nāvi.
Hiperbārā terapija un ūdenslīdēji
Hiperbārā terapija ir galvenā DCS ārstēšanas metode. Tās laikā pacients tiek ievietots speciālā kamerā, kur spiediens ir paaugstināts līdz 2-3 atmosfērām. Šādos apstākļos slāpekļa burbuļi samazinās, un organisms var tos vieglāk izvadīt. Turklāt augstais skābekļa spiediens veicina skābekļa piegādi skartajiem audiem, veicinot to atveseļošanos.
Dekompresijas slimības profilakse ir droša niršana
Noteikumi, kas jāievēro, lai izvairītos no dekompresijas slimības. DCS var izraisīt nopietnas sekas, tāpēc ir svarīgi ievērot drošības pasākumus, lai to novērstu.
Pirms niršanas:
- Plāno niršanu: Pirms niršanas izstrādājiet detalizētu niršanas plānu, ņemot vērā maksimālo dziļumu, niršanas laiku un pacelšanās ātrumu. Izmantojiet niršanas datoru vai tabulas, lai aprēķinātu drošu niršanas profilu.
- Fiziskā sagatavotība: Pārliecinieties, ka esat labā fiziskā stāvoklī un pietiekami atpūties pirms niršanas. Izvairieties no alkohola un smēķēšanas pirms un pēc niršanas.
- Aprīkojuma pārbaude: Pirms niršanas rūpīgi pārbaudiet savu niršanas aprīkojumu, lai pārliecinātos, ka tas ir darba kārtībā.
- Hidratācija: Pirms un pēc niršanas dzeriet daudz šķidruma, lai saglabātu labu hidratāciju. Dehidratācija var palielināt DCS risku.
Niršanas laikā:
- Ievērojiet niršanas plānu: Stingri ievērojiet izstrādāto niršanas plānu un nepārsniedziet maksimālo dziļumu vai niršanas laiku.
- Pacelšanās ātrums: Pacelieties lēni un vienmērīgi, ievērojot ieteicamo pacelšanās ātrumu (parasti 9 metri minūtē).
- Drošības pieturas: Veiciet drošības pieturas 3-5 metru dziļumā vismaz 3 minūtes.
- Dziļuma rādītāji: Pievērsiet uzmanību dziļuma rādītājiem un laika rādītājiem niršanas datorā vai tabulās.
Pēc niršanas:
- Virsmas intervāli: Ievērojiet pietiekamus virsmas intervālus starp niršanām, lai dotu organismam laiku izvadīt slāpekli.
- Lidošana: Pēc niršanas nogaidiet pietiekami ilgu laiku pirms lidošanas ar lidmašīnu, lai izvairītos no spiediena izmaiņām, kas var izraisīt DCS.
- Simptomu novērošana: Pēc niršanas novērojiet sevi, lai pārliecinātos, ka neparādās DCS simptomi. Ja parādās kādi simptomi, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.
Citi svarīgi faktori:
- Niršanas izglītība: Iziet sertificētu niršanas kursu, lai apgūtu pareizas niršanas metodes un drošības procedūras.
- Faktori, kas palielina risku: Faktori, kas var palielināt DCS risku, ir aptaukošanās, sirds slimības, plaušu slimības un atvērtā ovālā atvere (PFO).
- Niršanas dators: Niršanas dators var palīdzēt jums izsekot dziļumam, laikam un citiem svarīgiem niršanas parametriem.
Ievērojot šos noteikumus, jūs varat ievērojami samazināt DCS risku un baudīt drošu un patīkamu niršanas pieredzi.
Ieguvumi un riski ūdenslīdējiem, pielietojot ārstēšanas kursu
Ieguvumi:
- Efektīva DCS ārstēšana
- Ātrāka atveseļošanās
- Mazāks komplikāciju risks
Riski:
- Ausu un sinusu traumas
- Plaušu bojājumi
- Redzes izmaiņas
- Klaustrofobija
- Skābekļa toksicitāte (retos gadījumos)
Nesenie atklājumi medicīnā par dekompresijas slimību (DCS) ir vērsti uz izpratni par slimības pamatmehānismiem, riska faktoriem un uzlabotu diagnostiku un ārstēšanu. Šeit ir daži no galvenajiem virzieniem:
1. Mikroburbuļi un iekaisums:
- Pētījumi rāda, ka mikroburbuļi, kas veidojas dekompresijas laikā, izraisa ne tikai tiešus audu bojājumus, bet arī iekaisuma reakcijas.
- Šīs iekaisuma reakcijas var veicināt DCS simptomu attīstību un smagumu.
- Pētījumi turpina pētīt iekaisuma mediatoru lomu DCS un meklēt veidus, kā mazināt iekaisumu.
2. Ģenētiskie faktori:
- Tiek pētīta ģenētisko faktoru ietekme uz DCS risku.
- Daži pētījumi liecina, ka atsevišķi ģenētiski varianti var palielināt vai samazināt jutību pret DCS.
- Šī pētniecība varētu palīdzēt identificēt indivīdus ar paaugstinātu risku un personalizēt profilakses pasākumus.
3. Uzlabota diagnostika:
- Tiek pētītas jaunas diagnostikas metodes, lai agrāk un precīzāk noteiktu DCS.
- Ultraskaņas tehnoloģijas un biomarķieri tiek izmantoti, lai noteiktu burbuļus asinsritē un iekaisuma marķierus.
- Šie jaunie instrumenti varētu uzlabot DCS ārstēšanas efektivitāti.
4. Neiroloģiskie efekti:
- Pētnieki turpina pētīt DCS ietekmi uz nervu sistēmu.
- Pētījumi rāda, ka DCS var izraisīt ilgstošus neiroloģiskus traucējumus, pat ja sākotnējie simptomi ir mēreni.
- Pētījumi tiecas saprast mehānismus kas izraisa šos neiroloģiskos traucējumus un meklēt veidus, kā tos novērst.
5. Individuāli riska faktori:
- Tiek pētīti individuāli riska faktori, piemēram, vecums, dzimums, ķermeņa uzbūve un fiziskā sagatavotība, lai labāk izprastu to ietekmi uz DCS risku.
- Šī informācija varētu palīdzēt pielāgot profilakses pasākumus katram indivīdam.
Šie ir daži no galvenajiem virzieniem DCS pētniecībā. Pētījumi turpina attīstīties, un jauni atklājumi palīdz uzlabot DCS profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu.
Nobeigums
Dekompresijas slimība ir nopietna problēma, kas var ietekmēt ikvienu ūdenslīdēju. Tomēr, ievērojot drošības noteikumus un izmantojot hiperbāru terapiju, ja nepieciešams, lielākā daļa ūdenslīdēju var pilnībā atveseļoties.
