Zemūdens niršanas kluba “DAIVINGS” kolēģi no Polijas, ūdenslīdēji ir paveikuši sensacionālu atklājumu Baltijas jūras dziļumos, atrodami 19. gadsimta kuģa vraku, kas bijis pilnībā piekrauts ar šampanieti. Šis vēsturiskais atradums ir aizrāvis gan vēsturniekus, gan šampanieša entuziastus visā pasaulē.
Pagājušajā nedēļā, niršanas ekspedīcijas laikā aptuveni 37 kilometrus uz dienvidiem no Zviedrijas Ēlandes salas, Polijas nirēju grupa nejauši uzdūrās nogrimušam tirdzniecības kuģim. Vrakā tika atrastas aptuveni 100 labi saglabājušās šampanieša pudeles, kā arī minerālūdens un porcelāns.
“Šāds atradums ir ārkārtīgi rets,” atzīst “Baltictech” niršanas grupas vadītājs Tomašs Stačura. “Esmu nirējs jau 40 gadus, un kaut arī šampanieša pudeles nav nekas neparasts, tik liela krava vienā vrakā ir manā karjerā pirmā reize.”
Pateicoties māla pudelēm, kurās bija ietilpis šampanietis, nirējiem izdevās precīzāk noteikt kuģa nogrimušanas laiku – 19. gadsimta otrā puse. Uz vienas no pudelēm tika atrasts Vācijas uzņēmuma “Selters” zīmols, kas sniedz vērtīgu informāciju par šī vēsturiskā dzēriena izcelsmi.
Atklājums ir nodots Zviedrijas varasiestāžu ziņā, taču šampanieša pudelēm uz sauszemi tiks nogādātas tikai pēc rūpīgas sagatavošanās. “Kuģis ir gulējis jūras dzelmē aptuveni 170 gadus, tāpēc ļausim tam tur palikt vēl kādu laiku, līdz būsim pilnībā gatavi izcelšanas operācijai,” skaidro Stačura.
Baltijas jūra, kas glabā sevī aptuveni 100 000 kuģu vraku, ir īsts dārgumu lāde jūras arheologiem un ūdenslīdējiem. Šis jaunākais atradums ir tikai viens no daudzajiem pierādījumiem tam, cik daudz noslēpumu vēl slēpj jūras dziļumi.
Table of Contents
19. gadsimta šampanieša tirdzniecības ceļi un kuģa nogrimšanas iemesli
- gadsimts bija šampanieša zelta laikmets. Šis dzēriens bija kļuvis par prestiža un bagātības simbolu Eiropas augstākajās sabiedrības slāņās. Šampanieša ražošana un tirdzniecība Francijā, īpaši Šampāņas reģionā, piedzīvoja strauju uzplaukumu.
Tirdzniecības ceļi
Šampanietis tika eksportēts visā Eiropā un pat tālāk. Kuģi, kas bija piekrauti ar šampanieša pudelēm, regulāri devās reisos pa Atlantijas okeānu un Baltijas jūru. Baltijas jūra bija nozīmīgs tirdzniecības ceļš, jo šampanietis bija populārs arī Krievijas imperatora galmā un citās Baltijas reģiona valstīs.
Iespējamie tirdzniecības maršruti:
- Francija – Anglija – Baltijas valstis: Šis maršruts bija viens no visizplatītākajiem. Kuģi no Šampāņas reģiona devās uz Angliju, kur šampanietis tika pārsūtīts uz kuģiem, kas turpināja ceļu uz Baltijas jūru.
- Francija – Nīderlande – Baltijas valstis: Nīderlande bija svarīgs tirdzniecības centrs, un daudzi kuģi ar šampanieti piestāja Amsterdamā vai Roterdamā, pirms devās tālāk uz Baltijas jūru.
Kuģa nogrimšanas iemesli
- gadsimta kuģniecība bija saistīta ar daudziem riskiem. Kuģi varēja nogrimt dažādu iemeslu dēļ:
- Smagas vētras: Baltijas jūra ir pazīstama ar savām spēcīgajām vētrām, kas varēja izraisīt kuģa bojājumus vai pat nogrimšanu.
- Šķēršļi jūras gultnē: Nezināmi šķēršļi, piemēram, sēkļi vai klintis, varēja sabojāt kuģa korpusu.
- Kuģa konstrukcijas defekti: Dažreiz kuģi varēja nogrimt konstrukcijas defektu dēļ.
- Karadarbība: 19. gadsimts bija pilns ar kariem, un kuģi varēja tikt uzbrukti un nogremdēti.
- Vēl viens iespējamais iemesls: Ir iespējams, ka kuģis ir nogrimis, mēģinot izvairīties no pirātiem. Baltijas jūrā 19. gadsimta sākumā bija aktīvi pirāti, kas uzbruka tirdzniecības kuģiem.
Konkrētajā gadījumā kuģa nogrimšanas iemeslu varēs noteikt tikai pēc rūpīgiem pētījumiem. Jūras arheologi varēs izpētīt kuģa vraku un mēģināt atrast atbildes uz daudziem jautājumiem, piemēram, kāds bija kuģa nosaukums, no kurienes tas nāca un kāds bija tā maršruts.
Šis atradums ir nozīmīgs ne tikai šampanieša vēstures, bet arī Baltijas jūras vēstures pētījumiem. Tas sniedz mums iespēju uzzināt vairāk par 19. gadsimta tirdzniecību un dzīvi.
