Pie jūras mēs visbiežāk skatāmies uz horizontu. DiveBaltic aicina paskatīties lejup, zem viļņiem. Mājaslapas sākumskatā gar nogrimuša kuģa stūres ratu aizpeld reņģe. Izvēloties citu sugu katalogā, vraka ainā var ieraudzīt arī to. Tā pazīstamā Baltijas jūra iegūst citu mērogu — te uzmanību piesaista gan sudrabainas zivs siluets, gan kuģa detaļa, kas liek aizdomāties par tā pēdējo braucienu.
DiveBaltic mājaslapā var apskatīt dažādas Baltijas jūras zivis un izlasīt par tām. Sugu katalogā līdzās reņģei, brētliņai un mencai ir arī vējzivs, lucītis un citas zivis, kuru nosaukumi daudziem būs mazāk pazīstami. Vietnē ir arī sadaļas par jūras zīdītājiem, zemūdens arheoloģiju, niršanas apmācību un spoku tīkliem. Atver DiveBaltic mājaslapu
Kā apskatīt Baltijas jūras zivis DiveBaltic katalogā
DiveBaltic sākumlapā ritini līdz sugu katalogam. Angļu valodas skatā to atradīsi ar virsrakstu Life beneath the surface, bet zivju sadaļu — zem nosaukuma Baltic fish. Izvēlies sugas kartīti, lai apskatītu dzīvnieku zemūdens ainā. Pie sugas nosaukuma redzams arī zinātniskais nosaukums, pēc kura to var sameklēt citos avotos un salīdzināt ar līdzīgām zivīm.
Labs sākums ir salīdzināt reņģi, pleksti un vējzivi. Reņģei ir slaids ķermenis un sudrabaini sāni. Plekstes siluets ir plats un plakans. Vējzivi savukārt var pazīt pēc ļoti gara, šaura ķermeņa un izstieptiem žokļiem. Šāds salīdzinājums palīdz ieraudzīt to, ko sugu sarakstā vien viegli palaist garām — cik atšķirīga var būt vienā jūrā sastopamu zivju uzbūve.
Kādas zivis dzīvo Baltijas jūrā?
Baltijas jūras ūdens ir iesāļš — tajā sajaucas upju saldūdens un sāļākais ūdens, kas ieplūst caur Dānijas šaurumiem. Sāļums dažādās jūras daļās atšķiras, un zivju sastāvs piekrastē var būt citāds nekā atklātā jūrā. Daļa sugu izmanto atšķirīgas vietas nārstam un barošanās laikam. Tāpēc, lasot par kādu zivi, ir vērts noskaidrot, kurā Baltijas daļā tā sastopama un kādu vidi tā izvēlas.
Reņģe un brētliņa — divas sudrabainas bara zivis
Reņģe un brētliņa ir labs pāris salīdzināšanai. Abām ir sudrabaini sāni, abas mēdz pulcēties baros, un atsevišķā attēlā tās var šķist ļoti līdzīgas. Izmērs vien sugas noteikšanā var maldināt, jo jauna reņģe var būt tikpat gara kā pieaugusi brētliņa. Viena atšķirības pazīme ir vēdera mala — brētliņai to izteiktāk iezīmē asa zvīņu ķīle.
Abas zivis ir nozīmīgas arī jūras barības tīklā. Tās barojas ar sīkiem ūdens organismiem, savukārt pašas kļūst par barību lielākiem plēsējiem. Iztēlojoties sudrabainu baru ūdens slānī, var vieglāk saprast, kā dzīvība, ko no krasta gandrīz nekad neredzam, uztur citas jūras sugas.
Plekste, Baltijas plekste un akmeņplekste — dzīve pie grunts
Pleksti var būt grūti pamanīt arī tad, ja skaties tieši uz to. Tās plakanais ķermenis pieguļ gruntij, un ķermeņa augšpuses tonis var saplūst ar smilšu krāsu. Abas acis pieaugušai zivij atrodas vienā ķermeņa pusē, tāpēc tā var vērot apkārtni, guļot pie grunts.
Katalogā ir gan plekste (Platichthys flesus), gan Baltijas plekste (Platichthys solemdali). Tās ir divas atšķirīgas sugas, un to drošai atšķiršanai ar vienu attēlu vien var nepietikt. Salīdzinājumam atver akmeņplekstes (Scophthalmus maximus) kartīti — tās ķermeņa aprises ir apaļīgākas. Šīs trīs zivis labi parāda, cik dažādi var izskatīties pie grunts dzīvojošas sugas.
Menca — kāpēc zivij svarīgi arī apstākļi dziļumā
Mencas kartītē meklē nelielo taustekli zem apakšžokļa — tā ir viena no pazīmēm, pēc kuras mencu var atpazīt. Pieaugušas mencas medī arī citas zivis, bet sugas dzīves ciklam svarīgi ir apstākļi dziļākos ūdens slāņos. Lai Baltijas mencas ikri varētu attīstīties, tiem vajadzīgs ūdens ar pietiekamu sāļumu un skābekļa daudzumu. Tas, ka pieaugušai zivij kādā vietā ir barība, vēl nenozīmē, ka tur ir piemēroti apstākļi nārstam. HELCOM ziņojums par zivīm nozīmīgām dzīvotnēm Baltijas jūrā
Vējzivs, lucītis un trīsadatu stagars — sugas, ko vērts apskatīt tuvāk
Vējzivs izceļas ar garajiem, knābim līdzīgajiem žokļiem. Lucītim ir iegarens ķermenis, un tā mazuļi piedzimst dzīvi. Trīsadatu stagara nosaukums norāda uz vienu no redzamākajām pazīmēm — trim atsevišķiem dzeloņiem uz muguras.
Šīs zivis ir labs sākumpunkts, ja gribas katalogā atrast ko jaunu. Vējzivs liek pievērst uzmanību galvas formai, stagars — muguras dzeloņiem, savukārt lucītis rosina jautāt, kā dažādām zivīm nāk pasaulē mazuļi. Pēc šāda salīdzinājuma arī citu zivju kartītēs ir vieglāk pamanīt detaļas.
Roņi un cūkdelfīns Baltijas jūrā
Virs zivju kartītēm DiveBaltic katalogā ir atsevišķa jūras zīdītāju sadaļa. Tajā var apskatīt pelēko roni, pogaino roni, plankumaino roni un cūkdelfīnu. Šo sadaļu ir vērts atvērt arī tad, ja sākumā interesējušas tikai zivis. Tā ļauj vienā vietā salīdzināt trīs roņu sugas un apskatīt cūkdelfīnu — nelielu vaļveidīgo, kas arī sastopams Baltijas jūrā.
Ja gribas lasīt tālāk, DiveBaltic žurnālā meklē rakstu par pelēko roni. Ekrānattēlā redzamais raksts pievēršas tā vēsturei Baltijas jūrā, populācijas pārmaiņām un pētniecībai. Atver DiveBaltic žurnālu no sākumlapas
Kuģu vraki un spoku tīkli Baltijas jūrā
DiveBaltic sākumlapas vraka ainā skatiens dabiski seko zivij, bet drīz sāk pamanīt arī pašu kuģi. Zemūdens arheoloģijā šīm detaļām ir nozīme. Kuģa konstrukcija, krava un atraduma vieta var palīdzēt pētniekiem saprast, kā kuģis būvēts, kam tas kalpojis un pa kādiem maršrutiem savulaik pārvietojās cilvēki un preces. Daivings.lv raksts par Baltijas jūras vrakiem un zemūdens arheoloģiju
Kāpēc pazuduši zvejas tīkli turpina ķert zivis?
Teave spoku tīkliem dēvē jūrā nozaudētus vai pamestus zvejas tīklus. Tie var aizķerties aiz vraka konstrukcijām un turpināt ķert zivis arī pēc tam, kad zveja sen beigusies. Tīklos var sapīties arī citi jūras dzīvnieki. Rakstā par vraku apsekošanu Daivings.lv apraksta, kā nirēji pamana un dokumentē tīklus un kāpēc katra atraduma vieta jāizvērtē pirms tīkla izcelšanas. Daivings.lv raksts par spoku tīkliem Baltijas jūrā
Biežāk uzdotie jautājumi par DiveBaltic un Baltijas jūras zivīm
Cik zivju sugu var apskatīt DiveBaltic?
Ekrānattēlā redzamas 16 zivju kartītes. Starp tām ir reņģe, brētliņa, menca, salaka, vējzivs, lasis un Eiropas zutis. Jūras zīdītājiem ir sava sadaļa.
Vai visas katalogā redzamās zivis var sastapt vienuviet?
Sugu sastāvs mainās atkarībā no vietas, dziļuma, sāļuma un gadalaika. Tāpēc atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes novērojumi var atšķirties. Ja interesē konkrēta suga, pēc tās zinātniskā nosaukuma var pārbaudīt, kuros Baltijas jūras apgabalos tā reģistrēta.
Ar kuru zivi sākt iepazīšanos?
Sāc ar reņģi, ko redzēsi jau sākumlapas vraka ainā. Pēc tam atver plekstes kartīti un salīdzini abu zivju ķermeņa formu. Trešo izvēlies pēc nosaukuma — piemēram, lucīti vai vējzivi. Ar dažām kartītēm pietiek, lai nākamreiz, skatoties uz Baltijas jūru no krasta, aiz viļņiem iztēlotos jau konkrētas zivis, katru savā vietā.