jūnijs 26, 2017

Liepājas barokamera atkal glābj nirējus

Kā ziņo avots, 4.augustā, aptuveni plkst.19.30, Liepājas Ūdenslīdēju skolā pēc medicīniskās palīdzības griezās civilais ūdenslīdējs ar sūdzībām par iespējamiem dekompresijas slimības simptomiem un veselības stāvokļa krasu pasliktināšanos, pēc niršanas Baltijas jūrā 77 metru dziļumā, portālu informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Sandra Brāle.

Liepājas barokamera

Liepājas barokamera

Liepājas Ūdenslīdēju skolas ūdenslīdēji, barokamera

Liepājas Ūdenslīdēju skolas ūdenslīdēji, barokamera

Pēc ūdenslīdēju ārsta veiktās medicīniskās apskates, tika konstatēts, ka civilajam ūdenslīdējam ir pamanāmas dekompresijas slimības pazīmes, kā rezultātā tika pieņemts lēmums nekavējoties uzsākt ārstēšanu barokamerā Liepājā.

Barokameras edicīniskās terapijas rezultātā tika panākta krasa pacienta stāvokļa uzlabošanās un kesona slimības simptomu samazināšanās.

Šāda līmeņa barokamera Baltijas valstīs ir vienīgā. Viens no Ūdenslīdēju skolas uzdevumiem ir sagatavot augsti kvalificētus barokameras operatorus Baltijas valstīm. Barokamera tiek izmantota, lai pārbaudītu kandidātus ūdenslīdēju kursiem, kā arī ūdenslīdēju treniņiem, veicot iegremdēšanos ziemas periodā, tomēr primārais tās uzdevums ir sniegt medicīnisko atbalstu.

Informatīvie attēli no interneta saita mod.gov.lv.

Dekompresijas slimību profilakse un arteriālā gāzu embolija

Zemūdens peldētājiem – iesācējiem ir jānirst ievērojot piesardzību, vai arī jālieto niršanas tabulas vai datori, lai izvairītos no saslimšanas ar dekompresijas slimību (DCI). Pieredzējušie daiveri parasti izvēlas dziļuma tabulu par 10 pēdām (3 metriem) dziļāku kā standarta procedūras gadījumā. Šī prakse ir ļoti ieteicama visiem daiveriem, īpaši, ja niršana notiek aukstā ūdenī, vai arī niršana norisinās sarežģītos apstākļos. Daiveriem, kurš nirst ar daivinga datoru ir jābūt piesardzīgiem attiecībā uz ne- dekompresijas robežu tuvošanos, īpaši, ja niršana notiek dziļāk par 100 pēdām (30 metriem).

Dekompresijas slimību profilakse

Dekompresijas slimību profilakse

Izvairīšanās no augstāk minētajiem riska faktoriem (dziļa/ ilga niršana, vingrinājumi dziļumā vai pēc niršanas), palīdzēs samazināt dekompresijas slimību iegūšanas iespējamību. Ja uzreiz pēc niršanas daiveris tiek pakļauts augstuma ietekmei vai lidošanai, tad tas palielina kesonslimības iegūšanas risku. DANS nesen ir publicējis norādījumus, kas attiecas uz lidojumiem pēc niršanas.

Arteriālā gāzu embolija

Gadījumā, ja daiveris uznirst neizelpojis, plaušās iesprostotais gaiss var izplesties un tādējādi sabojājot plaušu audus, izraisot plaušu barotraumu, kuras rezultātā gāzes burbuļi nonāk arteriālajā asinsritē. Tas sadala tos ķermeņa šūnās proporcionāli asins plūsmai. Tā kā smadzenes saņem lielāko daļu asins plūsmas, tad tas ir svarīgākais orgāns, kur burbuļi var izjaukt cirkulāciju, ja tie iestrēgst mazajos asinsvados.

Tā ir arteriālā gāzu embolija, jeb AGE, ko var uzskatīt par nopietnāko DCI veidu. Dažkārt, daiveris veic panisku pacelšanos, vai arī aiztur elpu pacelšanās laikā. Kaut gan, AGE var rasties arī tad, ja pacelšanās norit šķietami normāli, kā arī plaušu slimības var saasināt AGE iegūšanas risku.

Pati dramatiskākā embolijas izpausme ir tā, ja daiveris iznirst atrodoties bezsamaņas stāvoklī, jeb arī daiveris, kurš zaudē samaņu 10 minūtes pēc izniršanas. Šie gadījumi ir kritiski, un ir nepieciešama steidzama evakuācija un palīdzības sniegšana.

No otras puses, embolija var izraisīt neuroloģiskās disfunkcijas simptomus, tādus kā kņudināšanas sajūtu vai nejutīgumu, nespēka sajūtu bez acīmredzamas paralīzes, vai domāšanas traucējumus. Šajos gadījumos daivinga medicīniskajam speciālistam ir jāveic rūpīga izmeklēšana, lai izslēgtu citus slimības izraisošos simptomus.

Līdzīgi kā DCS, vāji izteikti simptomi var tikt pierakstīti citam izraisošam iemeslam, nevis daivingam, un tas tikai aizkavē ārstēšanu. Dažkārt simptomi var spontāni izzust un tāpēc daiveris negriežas pēc palīdzības. Sekas ir līdzīgas kā neārstētam DCS: var būt reziduāli smadzeņu bojājumi, kas var pastiprināties ar katru nākamo AGE reizi.

AGE simptomi

  • reibonis
  • vizuāli traucējumi
  • sāpes krūtīs
  • dezorientācija

AGE pazīmes

  • asiņainas putas no mutes vai deguna
  • paralīze vai vājums
  • konvulsijas
  • elpošanas apstāšanās
  • nāve

Pašreiz, smadzeņu embolija ir 10 procentu gadījumos no visiem DCI gadījumiem, kas notiek gada laikā. AGE gadījumu skaits ir samazinājies kopš pagājušās dekādes, ja kopējais saslimšanas skaits bija 18 procentu 1980 gadu beigās un 1990 gadu sākumā, tad pēc tam tas ir samazinājies. Uz 1997. gadu šis skaits nokrita līdz 7- 8 procentiem.

2001. gadā oficiāli paziņots par 7- 8 procentiem AGE gadījumu, bet 2002. gadā šis skaits nokritās līdz 6.6 procentiem. Tiek uzskatīts, ka viens no iemesliem gadījumu skaita samazināšanās ir daivinga datoru parādīšanās, kuri daiveriem palīdz ievērot pacelšanās ātrumu.

AGE profilakse

Pacelšanās laikā saglabājiet mieru un elpojiet normāli. Dažādas plaušu kaites, tādas kā astma, infekcijas, cistas u.c. var būt par iemeslu daivera saslimšanai ar emboliju. Ja jums ir kāda no iepriekš uzskaitītajām lietām, tad jums jāgriežas uz izmeklēšanu pie ārsta, kurš orientējas daivinga medicīnā.

AGE ārstēšana

DCI ārstēšana ir rekompresija. Lai kā, bet embolijas un kesonslimības agrīnā terapija ir vienāda. Lai gan daiverim ar spēcīgi izteiktu DCS vai emboliju ir nepieciešama steidzama dekompresija galīgai izārstēšanai, ir svarīgi, lai viņa stāvoklis tiktu stabilizēts tuvākajā medicīnas iestādē, pirms transportēšanas uz slimnīcas palātu.

Sākotnēja iedarbība ar skābekli ir ļoti svarīga, un var ievērojami samazināt simptomus, bet tam nevajadzētu mainīt ārstēšanas plānu. Jo embolijas un nopietnas kesonslimības simptomi var izzust pēc sākotnējas skābekļa elpošanas, bet vēlāk tie atkal var parādīties. Tādēļ, vienmēr sazinieties ar DAN vai daivinga medicīniskos aspektus zinošu ārstu, tiklīdz ir parādījušies DCI simptomi, pat tādā gadījumā, ja to pazīmes ir pazudušas.

Ārstēšana ietver kompresiju, kas līdzinās kompresijai 60 pēdu dziļumā, un augstu skābekļa satura gāzes elpošana, kuras spiediens ir robežās no 2.8 atmosfērām līdz 3.0 atmosfērām. Ārstēšanas atlikšana satur augstu reziduālo simptomu risku, pēc kāda laika šie sākotnēji viegli novēršamie bojājumi var kļūt par neatgriezeniskiem. Pēc 24 stundu vai ilgākas ārstēšanas atlikšanas, ārstēšana var kļūt neefektīva. Tomēr, lai gan ir bijusi aizkavēšanās, vērsieties pie medicīnas darbinieka ar specializāciju daivingā, lai noskaidrotu iespējamās ārstēšanas efektivitāti.

Dažkārt, pēc ārstēšanas var būt reziduāli simptomi. Jūtīgums locītavās un to apkārtnē, pēc DCS iedarbības, ir parasta lieta un izzūd dažu stundu laikā. Tomēr, nopietna DCI gadījumā, pat pēc spēcīgas ārstēšanas var just neuroloģisku disfunkciju. Šajos gadījumos ir nepieciešama tālāka ārstēšanās, papildus pielietojot fizikālo terapiju. Labās ziņas ir tādas, ka savlaicīga ārstēšanās uzsākšana pilnībā likvidē visus slimības simptomus.

Rakstā “Dekompresijas slimību profilakse un arteriālā gāzu embolija” tiek izmantota informācija no DAN (diversalertnetwork.org)

Dekompresijas slimība

Medicīniskais skaidrojums dekompresijas slimībai: lat. de priedēklis, kas nozīmē atdalīšanu, pazemināšanu, + compressio saspiešana slimīgi stāvokļi, kas rodas, strauji pazeminoties apkārtējās vides spiedienam.

Dekompresijas slimība

Dekompresijas slimība

Kas var saslimt ar dekompresijas slimību?

Ar DEKOMPRESIJAS SLIMĪBU var saslimt ūdenslīdēji un kesonu strādnieki, kā arī lidotāji. Viens no biežāk novērojamiem dekompresijas slimības veidiem ir kesona slimība, kas rodas, ja cilvēks pēc darba vidē, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļas virs ūdens.

Cilvēkam strādājot vidē ar paaugstinātu gaisa spiedienu, tā audos, galvenokārt asinīs, izšķīst daudz vairāk slāpekļa nekā normālā gaisa spiedienā. Spiedienam samazinoties, asinīs izšķīdušais slāpeklis sāk veidot gāzes pūslīšus. Ja spiediens pazeminās pakāpeniski, pūslīši ir mazi, sadalās un tiek izvadīti no organisma caur plaušām. Bet, ja spiediens pazeminās strauji, pūslīši ir lieli un var aizsprostot asinsvadus, radot asinsrites traucējumus (gāzes embolija). Dekompresijas slimības izpausme atkarīga no asinsvada aizsprostojuma vietas.

Dekompresijas slimības pazīmes

Vieglākos dekompresijas slimības gadījumos novērojama nieze locītavās, kājās, mugurā, bieži ir arī sāpes. Smagākos gadījumos var būt kāju paralīze (ja ir muguras smadzeņu asinsvadu aizsprostojums), iespējami sirds, plaušu u.c. orgānu darbības traucējumi (reibonis, galvassāpes, samaņas zaudēšana); ļoti bīstams ir liela asinsvada aizsprostojums, kas var būt nāves cēlonis. Ārstēšana.

Parādoties pirmajām dekompresijas slimības pazīmēm, nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Cietušo ievieto speciālā rekompresijas kamerā, kurā spiedienu ātri paaugstina līdz tādam, kādā veikts darbs, un pēc tam ļoti lēni izdara dekompresiju. Šajā laikā slāpeklis atkal izšķīst audos, gāzes pūslīši stipri samazinās, sadalās un tiek izdalīti no organisma caur plaušām. Pēc tam ieteicama silta pelde, apstarošana ar solluksa vai kvarca lampu, sirds līdzekļi.

Dekompresijas slimības profilakse

Regulāras med. apskates. Stingra arodatlase — vietās, kur iespējama saslimšana ar dekompresijas slimību, nedrīkst strādāt cilv., kuriem ir ausu, deguna, plaušu, sirds, nervu slimības, tukli cilv., kā arī cilv., kas jaunāki par 20 g. vai vecāki par 40 g. Ūdenslīdēju aparatūras un kesonu pārbaude, lidmašīnu kabīņu hermētiskuma kontrole. Stingri jāievēro darba laika ilgums un pareizs dekompresijas režīms. Pēc dekompresijas saslimšanas nedrīkst lietot alkoholiskus dzērienus.