jūnijs 26, 2017

Dekompresijas slimība – kā no tās izvairīties un ko darīt problēmu gadījumā

Dekompresijas slimība jeb Kesona slimība – nav tāda daivera, kurš par šo slimību nebūtu dzirdējis kaut vai tikai nedaudz. Jau uzsākot pirmos apmācības kursus zemūdens peldēšanā instruktors studentiem izstāsta par bīstamākajām lietām daivingā. To skaitā arī par dekompresijas slimību. Tēma par dekompresiju un problēmām, kas var rasties nirējam precīzi neievērojot pareizas izniršanas noteikumus, diez vai zaudēs savu aktualitāti. Arī šoreiz parunāsim par to, kas daiverim būtu jāņem vērā pirms niršanas, tās laikā un pēc niršanas, lai izvairītos no iespējas saslimt ar dekompresijas slimību, kā arī to, ko darīt, ja nu tomēr nirējam parādījušies kādi no Kesona slimības simptomiem.

Niršanas laikā daivera organisms piesātinās ar slāpekli un uzsākot izniršanu slāpeklis lēnām izvadās no organisma. Nirēja uzdevums ir panākt, lai izpeldēšanas laikā praktiski viss slāpeklis, kas niršanas laikā izšķīdis organismā, pagūtu izdalīties no organisma un neveidotu burbulīšus, kas var novest pie dekompresijas slimības.
Izšķīdušā slāpekļa daudzums būs atkarīgs no dziļuma un šajā dziļumā pavadītā laika. Tāpēc katram dziļumam ir noteiktas tā saucamās bezdekompresijas robežas (NDL – No Decompression Limits) jeb zem ūdens pavadāmā laika ierobežojumi. Ja akvalangists šīs robežas nepārsniedz, tad izniršanas laikā un pēc niršanas slāpeklis, kas uzkrājies audos, organismam nenodarīs nekādus bojājumus. Ar elpošanu slāpeklis vienkārši izdalīsies no organisma.
Jāatzīmē, ja arī nirējs iznirs lēnām, pēc visiem noteikumiem, bet pirms tam viņš nebūs ievērojis konkrētā dziļuma bezdekompresijas robežas, tad audos uzkrātais slāpeklis nepagūs izvadīties un paliks nosprostots nirēja audos. Uzpeldēšanas laikā mazinoties ārējam spiedienam, muskuļos, locītavās, taukaudos, kaulos un nervos palikušie gāzu burbulīši izpletīsies un uzsāks audu mehānisku saspiešanu un bojāšanu. Tā arī ir Kesona jeb dekompresijas slimība.
Kas tad būtu jādara, lai izvairītos no Dekompresijas slimības:

1 – Iznirstiet lēnām un nesteidzoties.
Mazs izniršanas ātrums – maksimāli 10m / min. – tas palīdz izvadīt niršanas laikā uzkrāto slāpekli, pirms tas sācis pārveidoties bīstamajos burbulīšos.

2 – Ievērojiet drošības pieturu (safety stop) 3min / 4-6m.
Lai gan šī finālpietura nav dekompresijas pietura, to tomēr par tādu var uzskatīt. Safety stop laikā tiek izvadīts asinīs uzkrātais slāpeklis, kurš vēl nav paguvis izvadīties izniršanas laikā.

3 – Izvairieties no fiziskas pārpūles pēc niršanas.
Asinsrites ātruma palielināšanās rada paātrinātu slāpekļa patēriņu, tātad arī veicina gāzes burbulīšu veidošanos asinīs.

4 – Noslēdziet niršanu seklos ūdeņos.
Laiks, kas pavadīts nelielā dziļumā niršanas noslēgumā, palīdz izvadīt no nirēja ķermeņa niršanas sākumā lielā dziļumā uzkrāto slāpekli.

5 – Izvairieties no „zig-zag” veida niršanas profiliem.
Tiek uzskatīts, ka atkārtotas pacelšanās un ieniršanas palielina mikroburbulīšu veidošanās iespējamību arteriālajos asinsvados.

6 – Ievērojiet 24 stundu pārtraukumu pirms avio lidojuma.
Lidojums tieši pēc niršanas rada vēl dziļākas ieniršanas efektu, tātad veicina vēl lielāka burbulīšu daudzuma veidošanos.

7 – Centieties nesalt.
Ja esat nosalis, asins cirkulācija mazinās un slāpeklis izvadās no organisma daudz lēnāk nekā ierasts.

8 – Dzeriet pēc iespējas vairāk šķidrumu.
Ja jūsu organisms atūdeņojas, asinis kļūst daudz biezākas un plūst daudz lēnāk, tas nozīmē, ka arī slāpekļa izdalīšanās palēninās. Atcerieties, ka alkohols, koka-kola, kafija un tēja ir diurētiķi, kas veicina atūdeņošanos.

9 – Uzticies, bet pārbaidi.
Kompjūteru algoritmi vien rekomendē, bet nedod 100% garantiju ievērojot dekompresijas procedūru. Lielākai drošībai tiek rekomendēts ievērot nevis vienu, bet vairākas drošības pieturas.

Tie būtu ieteikumi, kurus vajadzētu ievērot, bet ja nu tomēr kaut kas ir nogājis greizi, ja nu tomēr ir radušās aizdomas par dekompresijas slimību… Ko tad?

1 – Pārbaudiet simptomus.
Tirpšana vai pat paralīze, ādas jutības izmaiņas, galvas reiboņi, sāpes locītavās (īpaši kāju locītavās), sāpes krūtīs, neizskaidrojams nogurums, elpošanas un sirdsdarbības traucējumi, samaņas zudums, izsitumi uz ādas (no gaiši rozā līdz zilam – „ādas marmorizācija”, īslaicīgi redzes vai dzirdes traucējumi, vemšana. Parasti simptomi parādās 15 minūtes līdz pat 12 stundas pēc ieniršanas, tomēr ļoti nopietnos gadījumos dekompresijas slimības pazīmes var parādīties vēl daiverim esot zem ūdens. Jebkurā gadījumā dekompresijas slimības gadījumā nirējs var sev novērot vai nu vienu vai vairākus simptomus vienlaicīgi.

2 – Nenovērsieties un neizvairieties no problēmām.
Negaidiet, ka jums paliks labāk un simptomi izzudīs. Nevajag kautrēties! Nevajag domāt: „Tas nevar notikt ar mani”, tikai tāpēc, ka jums ir jau ne iesācēja sertifikāts, jūs nirstat jau daudzus gadus un precīzi ievērojat zemūdens datora rādītājus. Dekompresiometru algoritmi ir sastādīti ņemot vērā vidējos statistiskos datus. Lai noteiktu savas fizioloģiskās īpatnības tiek rekomendēts veikt speciālas pārbaudes, lai noteiktu individuālo noturību pret dekompresijas slimību. Vairāk pievērsiet uzmanību savām sajūtām. Un atcerieties, ka dekompresijas slimība prasa nekavējošu ārstēšanu. Laika vilcināšana var novest vai nu pie daudz nopietnākām veselības problēmām, vai pie daudz ilgāka ārstniecības perioda.

3 – Paziņojiet par savām veselības problēmām cilvēkam, kurš ir atbildīgs par ieniršanu organizēšanu.
Informējiet instruktoru vai daivgidu kurš pavada grupu, bota kapteini. Aprakstiet visas savas veselības problēmas.

4 – Elpojiet skābekli.
Dodiet cietušajam elpot skābekli (ne vairāk kā 4 stundas) vai gāzu maisījumu ar maksimāli iespējamo skābekļa daudzumu. Apguldiet viņu uz kreisā sāna. Ievērojiet visus instruktora norādījumus. Neļaujiet cietušajam pārāk daudz kustēties.

5 – Sazinieties ar tuvāko pirmās medicīniskās palīdzības dienestu.
Nepieciešams nekavējoties sazināties ar speciālo medicīniskās palīdzības dienestu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku cietušā transportēšanu uz tuvāko ārstniecības vietu – medicīnas centru, kur pieejama rekompresijas kamera.

6 – Sazinieties ar dežurējošo barokameru vai DAN (Divers Alert Network).
Centrālā DAN (http://www.diversalertnetwork.org) informācijas līnija darbojas cauru diennakti. Zvanot uz DAN jūs tiksiet savienots vai nu ar ASV vai Itālijas biroju (+1-(919)-684-81-11 DAN vai +1-(919) 684-43-26 vai +39-(039)-605-7858). Atcerieties, ka daiveriem, kam nav DAN apdrošināšanas polises, būs 100% jāapmaksā ar evakuāciju un ārstniecību saistītie izdevumi.
Latvijai tuvāk esošās barokameras atrodas Krievijā – Maskavā un St.Pēterburgā – abas šīs barokameras ir gatavas jebkurā brīdī uzņemt cietušos nirējus.
Liepājā atrodas Baltijas valstu Ūdenslīdēju mācību centrs (jāteic, ka tā ir militāra mācību bāze).

7 – Turiet savu niršanas kompjūteru pie sevis.
Neaizmirstiet paņemt līdzi uz slimnīcu, rekompresijas kameru savu niršanas kompjūteru. Kompjūtera rādītāji palīdzēs ārstiem daudz precīzāk un pareizāk noteikt cietušā saslimšanas līmeni.