jūnijs 26, 2017

Zemūdens niršanas ekspedīcija uz Saratovu

Zemūdens niršanas ekspedīcija uz Saratovu.

Kugis Saratov 2

Pirms 1. pasaules kara uzturēja satiksmi starp Liepāju un Hallu (Lielbritānijā). Kara laikā “Saratow” konfiscēja Vācijas okupācijas iestādes, un izmantoja kā munīcijas noliktavu, 1918. gadā atkal to nododot īpašnieku, “Krievu Ziemeļ-Rietumu Tvaikoņu Sabiedrības” rokās. 1919. gada 8. janvārī kuģi konfiscēja (Apsardzības ministra pavēle N°707) ar Latvijas Pagaidu valdības rīkojumu un novietoja Liepājas reidā britu kara kuģu apsardzībā. Vēlāk izmantots militāro kravu piegādei armijai. 1920.—1921. gados veica reisus uz Baltijas jūras un Lielbritānijas ostām. Pārvadāja pasažierus, pārtikas preču, koku un ogļu kravas. 1920. gada 12. decembrī uzbrauca uz sēkļa pie Helsinkiem, remontēts Liepājā. Pēc Latvijas-KPFSR miera līguma noslēgšanas kuģi atdeva Padomju Krievijai. 1923. gada 2. janvārī kuģis Rīgā tika nodots apkalpei no KPFSR, bet 1923. gada 14. janvārī “Saratow” uzskrēja sēklim iepretim Akmeņraga bākai.

 

Saratov / Saratow / Leopold II shipwreck

Zemūdens apsekošanas darbi Alūksnes arheoloģijas projektam

2014.gada 30.maijā, zemūdens portāla Daivings.lv tehniskais nirējs Valters P. sadarbībā ar Alūksnes muzeju un zemūdens arheologu Voldemāru R. veica zemūdens apsekošanas un izpētes darbus Alūksnes ezerā. (Zemūdens niršanas darbi tika plānoti, lai saglabātu Alūksnes novada vēsturi).  Zemūdens arheoloģijas projekts tika veidots Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros.

Tehniskais nirējs Valters P.Alūksniešiem gan ziņa, ka ezers glabā senu tiltu, nav jaunums, jo vēl pirms gadiem desmit virs ūdens varēja redzēt dažus tā pāļus, bet nebija apstiprinājuma, kas no tilta ir vēl saglabājies zem ūdens. Un šim nolūkam Alūksnes muzejs palīgos aicināja nirējus.

Nirēji dodas ezerā vietā, kur 14.gadsimtā atradies 120 metru garš koka tilts, kas savienoja uz salas esošo viduslaiku pili un krastu.

Veikt izpētes darbus Alūksnes muzeju rosināja niršanas entuziastu stāstītais un arī viņu atrastie priekšmeti.

“Šajā pusē bija tas miestiņš,” rāda Alūksnes muzeja direktore Marita Oldere un saka, ka galvenā ieeja pilī bija pāri minētajam tiltam: “Mēs vēlamies pierādījumus, kas šeit ir bijis un varbūt tā ir iespēja šo vēsturisko tiltu atjaunot vai būvēt jaunu.”

Nirējiem līdzi arī  filmēšanas kameras, lai fiksētu zem ūdens esošo. Nofilmētais materiāls ir vienīgā no liecībām tilta esamībai, kas paliks muzejam.

“Tilts uz vietas vēl ir, fragmentu jūs redziet, to paņēmu, lai muzejnieki zin, lai Alūksnē zin, ka vēl ir,” saka nirējs Valters Preimanis un turpina: “Ļoti daudz pāļu, kā jau leģenda vēsta – tie aizved uz saliņu. Mēs izvilkām vairākus gabalus pāļu, pēc kuriem var noteikt tilta vecumu.

Būtībā misija tika izpildīta. Ideāli apstākļi būtu, ja tur nebūtu tik biezs dūņu slānis, tad mēs varētu atrast senākas lietas, kas nokritušas no tilta.”

Vēsturnieks Voldemārs Rains pēc zemūdens izpētes vērtē, ka alūksniešiem ir jāturpina izpētes darbs, protams, tiltu jau no ezera neizcelt, bet apzināt un saglabāt šo liecību būtu vērts: “Vismaz maketa veidā muzejā, kā izskatījās, katra liecība, kas saglabājas, tā ir mūsu bagātība.”

Zemūdens pētnieki arī secina, ka Latvijas ezeri un upes glabā vēl ļoti daudz unikālu vēstures liecību, ko visdrīzāk gan izdosies izzināt, attīstoties izpētes tehnoloģijām, bet šobrīd jau arī tam trūkst finansējuma. Zemūdens darbu veikšanai netika izmantotas RIB laivas.

Avots lsm.lv. Video: Vidzemes TV, Foto M.Binde

VISLATVIJAS DAIVINGA SEZONAS ATKLĀŠANA 2014

Pasākums visiem niršanas entuziastiem Latvijā!

Vieta – Slokas karjers, pl. 10:00.

20111221174218-6bc50017

Pasākuma kārtība: Sezonas atklāšana, niršanas iemaņu nostiprināšana, pieredzes apmaiņa.

Tur būs visi aktīvie daivinga entuziasti un daivinga centri.

Piesakies Facebook grupā!

 

Kajak daivings

Kajak daivings, jeb zemūdens niršana no kajaka ir zemūdens sporta veids, kurš apvieno divas ūdens sporta aktivitātes – airēšanu un zemūdens niršanu. Galvenā kajak daivinga priekšrocība ir mobilitāte un ātrums ar kuru var nokļūt grūti pieejamās vietās. Jūs varat aizirties kilometriem tālu uz savu vēlamo niršanas vietu un nēesat atkarīgs no kuģa vai laivas. Tuvākā vieta, kur ļaudis samērā aktīvi nodarbojas ar kayak diving ir Lielbritānija. Arī Latvijā visi priekšnoteikumi, lai šis sporta veids attīstītos.

kajak

Lai nodarbotos ar kajak daivingu ir nepieciešams atbilstošs jūras vai maksķerēšanas kajaks, plastikāta materiāla, kurš is saucamā “Sit On Top” veida, uz kura ir pietiekoši vietas,  lai uz tā novietotu niršanas balonu. Niršanas kajaka aptuvenie izmēri ir 3.3-3.5 metri, ~70 cm platums un svars 25-30kg. Kajaku ir viegli transportēt vienam cilvēkam, tas ir vienmēr gatavs aktivitātēm. Un protams ir vajadzīgs arī komandas biedrs, jo kompānijā taču ir interesantāk!

Kajaki un zemūdens niršana

Niršana no kajaka ir ļoti zaļa un ekoloģiski tīra, jo mēs nebojājam ūdeni un gaisu!

Kā apģērbties lai ieietu ūdenī no kajaka

Dažādu kajak daivinga video izlase

Vēlies pievienoties, lai nodarbotos ar Kayak daivingu? Ir radušies jautājumi? Raksti ziņu , ziņo forumā vai zvani uz tālruni 22077202!

Informācija par kayak diving

PADI ūdenslīdēju skola

Profesionālo ūdenslīdēju instruktoru organizācijas kursi

Profesionālo ūdenslīdēju instruktoru organizācija “PADI” tika izveidota Amerikas Savienotajās Valstīs 1967.gadā, kā atpūtas un sporta akvalangistu izglītojoša skola. “PADI” organizācija izceļas ar saviem augstajiem akvalangistu apmācību kvalitātes standartiem un procedūrām.

padi-asociacija

Šobrīd “PADI” ir vislielākā un pati autoritatīvākā pasaulē ūdenslīdēju un akvalangistu organizācija, kas nodarbojas ar zemūdens peldēšanas apmācību atpūtas un sporta daivingā. Pēc “PADI” ūdenslīdēju mācību standartiem šobrīd strādā vairāk nekā 80% pasaules daivinga centru, ik gadus kopā sertificējot 900 000 zemūdens nirējus, vairāk kā 200 dažādās pasaules valstīs.

Pasaulē eksistē daudzas ūdenslīdēju apmācību sistēmas, tomēr tikai “PADI” organizācijas izdots sertifikāts garantēti tiek pieņemts un atpazīts visos pasaules kūrortos un daivinga centros.

“PADI” ūdenslīdēju apmācības sistēmā, vidējais vecums vīriešiem ir 30. gadi un sievietēm ir 27. gadi. 65% no visiem apmācāmajiem ir vīrieši un 35% ir sievietes.

Zemūdens peldēšanas kursu cenas

Zemākas cenas apmācībai ģimenēm, grupām, kolektīviem, sazināties ar mums.

Daivinga kurss Apmācības cena
Open Water Diver 285,- AKCIJA
Junior Open Water 285,- AKCIJA
Adventures in Diving 100,-
Advanced Open Water Diver 170,-
Rescue Diver 250,-
Emergency First Response  115,-
Divemaster 430,-
Master Scuba Diver 250,-
Instructor Assistant 650,-
Bubblemaker 150,-
PADI Seal Team 150,-
Sidemount Diver Scuba 275,-
Wreck Diving specialitāte 120,-
Digital Underwater Photographer 120,-
Deep Diving specialitāte 100,-
Nitrox Diving specialitāte 100,-
Dry Suit specialitāte 100,-
Ice Diving specialitāte 100,-

Speciāli piedāvājumi topošajiem daivinga profesionāļiem

  • GO PRO -No nulles līdz Padi Divemaster 950,- (Bez priekšzināšanām. OWD, AOWD, RESCUE, EFR, DM)
  • GO PRO -No nulles līdz Instructor Assistant – 1250,- (Bez priekšzināšanām)

Cenas norādītas Euro.

Braucam kopā daivinga ceļojumos par Baltiju, Norvēģiju, Maldīvām, Meksika, Kanāriju salas, Ēģipte, Sarkanā Jūra. Piesakieties Facebook lapā, lai uzzinātu par jaunākiem daivinga ceļojumiem. Aplūkojam zemūdens pasauli, tai skaitā haizivis, nogrimuši kuģu vrakus un daudz citu interesantu lietu.

Uzzini vairāk par akvalangistu zemūdens niršanas apmācību, daivinga specialitātēm un sertifikātiem, lapā PADI daivinga specialitātes un kursi.

Ar mums strādā vairāki augsta līmeņa PADI sertificēti instruktori, kuri pasniedz gan individuālu ūdenslīdēju apmācību, gan bērnu vecuma ūdenslīdēju apmācība, gan pusaudžu ūdenslīdēju apmācība, gan veic korporatīvo zemūdens apmācību.

Pieteikties zemūdens apmācībai

Piesakies ūdenslīdēju zemūdens apmācībai pēc PADI apmācības sistēmas jau šodien izmantojot kontaktformu vai zvani uz mobilo tālruni. t.220-77-202

http://goo.gl/9uN9Oc

Latvijas ūdenslīdējs Valentīns Pāvuls

Ar šo uzsākam rakstu sēriju par Latvijas ūdenslīdēju vēsturi.  Saglabāsim Latvijas zemūdens sporta vēsturi! Aicinām pieteikties Latvijas zemūdens sporta veterānus, vai arī tos cilvēkus, kas zin zemūdens sportistus vai ostu nirējus. Atmiņu izvilkumi no 1952.gada M. Deruma pierakstiem.

Ūdenslīdejs Valentins Pavuls

Tā Ķīpsala, kur mita galvenokārt kapteiņi, lašu zvejnieki un enkurnieki, un uz Daugavas pagāja Valentīna bērnības gadi, un te viņš mācījās iemīļot vēja un darvas smaržu, no mazotnes pierada pie dzīves uz ūdeņiem un pie sīksta darba.

Valentīns jaunības gados dzīvi bija iedomājies kā norisi, ko vada pats cilvēks pēc savas gribas — kā kapteinis kuģi. Tāpēc griba jāvingrina. Un jauneklis stundām ilgi sēdēja ģipša figūras priekšā, vērodams tās degungalu un iedvesmodams sevi labiem darbiem; darīja ik dienas piecus darbus, kas nepatika un nedarīja piecus, kas patika: stāvēja uz galvas un būtu sēdējis kaut uz naglām, lai tikai attīstītu gribu. Viņa sapnis bija kļūt par — ķīmiķi. Vakara vidusskolu Valentīns pabeidza pusotra gados un pēc iestāju pār baudījumiem iekļuva universitātē, bet kad apsīka līdzekļi, atkal pelnījās uz kuģiem un dažādos darbos. Te nu galvenokārt gadījums bija tas, kas V. Pāvulu noveda pie ūdenslīdēja gaitām.

Vecais Pāvuls, kas jau agrāk bija darbojies ar nogrimušu velkoņu izcelšanu, apņēmās izcelt rudens vētrās jūrā nogrimušu paziņas burinieku „Kaija” ar šaursliežu dzelzceļa sliežu kravu. Kad sarunātie ūdenslīdēji pēdējā brīdī neieradās, tēvs nolēma — iztiksim paši! Bet kad tēva un vecākā dēla niršanas mēģinājumi beidzās nesekmīgi, kārta pienāca Valentīnam. Vai nu palīdzēja kādreizējie gribas vingrinājumi ar ģipša figūrām vai kas cits, — bet viņam tas izdevās! Un Valentīna Pāvula dzīve bija guvusi citu virzienu.

Tas bija vasarā pirms 25 gadiem Baltijas jūrā pie Ģipkas, kad nākošais ūdenslīdējs pirmo reizi dabūja skatīt dzelmi no “iekšpuses”.  Izmēģinājis nirēju tērpu vispirms krastmalā uz bluķa sēžot, viņš no nira sākumā 3 metru dziļumā: lejā balta jūras smilts, virs galvas zaļgans, saules piestarots vizošs plīvurs. Maza caurspīdīga plekste izbailēs meklēja patvērumu zem smagā svina zābaka. Vēlāk, 22 metru dziļumā, biezā krēslā taustoties ap nogrimušo burinieku, sienot pirmo mezglu un sameklējot pirmo līķi, aina gan bija mazāk romantiska, bet tomēr šai mezglā Valentīns Pāvuls bija iesējis arī savu nākotni.

Te viņš arī iemācījās otru svarīgu bausli — zem ūdens ar visu jātiek vienam pašam galā.

Jauno darbu Pāvuls iemīļoja, un, kaut tas vienmēr norit līdzīgos apstākļos, vienmēr nāk klāt arī kas jauns. Vienu reizi tas bija pie Daugavgrīvas nogrimis ziemeļpola ekspedīcijas kuģis “Nordenskjoeld”, citreiz velkonis, tilta būve, norauts enkurs, pazudis slīkonis, vai arī 1 zviedru laiku lielgabalu bumbu zvejošana Daugavā pie Krustpils.

Ar sevišķu patiku Pāvuls atceras Skolu muzeja rīkoto „ekspedīciju” — eksponātu vākšanas braucienu pa Daugavu, kurā viņš piedalījās kā 13. dalībnieks uti kas ilga 13 dienu. Jāpiemin arī flotes manevros pazudušo torpēdu meklēšana jūra kara dienesta laikā, kur Pāvuls vēl piemācījās šo to klāt un arī izmēģināja no jūras dibena spēlēt šahu.

Visas šīs raibās rindas galā nāk — Ķegums, kur spēkstacijas būvē strādāja vel vairāki citi latviešu ūdenslīdēji, arī vecais Pāvuls. Te bija iespēja ne vien gūt daudz jaunu zināšanu un pieredzes, bet arī pašam atrast jaunus, uzlabotus darba paņēmienus un krietni nopelnīt. Nāca abi okupāciju laiki, kad palīst zem ūdens un neredzēt to, kas notiek visapkārt, bija jo pa tīkamāk. Pēdējais darbs Latvijā Pāvulam kopā ār tēvu bija 1944. g. pie Ventspils, meklējot kādu
nogrimušu kara kuģi. Te arī radās izdevība divās motorlaivās, paņemot līdzi vēl citus latviešus, pār bēgt uz Gotlandi.

Arī Zviedrijā V. Pāvuls darbojas savā nozarē, jo jau Ķeguma būves laikā bija radis sakarus ar dažām zviedru firmām. Zviedrijas posms tāpat pieredzējumu bagāts kā visi iepriekšējie. Atzīmējams darbs ar tvaikoni “Ostpreussen“, kas kopā ar diviem citiem vācu transportkuģiem kara laika gāja zviedru mīnu laukos. Galu dabūja kopā 212 karavīru, un nogrima milzums munīcijas. No tās 6 tonnas Pāvuls uzlaida gaisā ar 50 kg dinamīta lādiņu! Tas bija pieredzējums, līdzīgs miniatūras atombumbas sprādzienam jūrā, tikai ar to atšķirību, ka troksnis pirms ūdens sēnes pacelšanās nebija skaļāks par vesera piesitienu. Jūra pēc tam 1 km apkārtne bija balta ar beigtām mencām. Pēdējais darbs Zviedrijā bija ar agrāko Latvijas tvaikoni “Vizma“, ko dāņi pēc iegūšanas bija pārkratījuši par “Runo“.
Pavisam Valentīns Pāvuls piedalījies 36 kuģu un prāmju izcelšanā vai saspridzināšanā, 7 staciju un 3 tiltu būvēs, 9 saspridzinātu tiltu izcelšanā, 3 ostu pārbūvēs.

V. Pāvuls rosījies arī sabiedriskā darbā, vadīdams 1933. g. nodibināto ūdenslīdēju biedrību ,.Dzelme” un pat organizēdams ūdenslīdēju sacīkstes Lielupē. Viņa pirmā publiskā runa iznāca izvadot kolēģi Kontantu. Kontants gāja bojā 32 metru dziļumā, sapinies pievados un pūloties no tiem atbrīvoties, pārpūlējot sirdi.

Arī pats Pavuls reiz 2 stundas atradās šādās briesmās uz jau pieminētā “Nordenskjoold“, bet uztrauktajiem biedriem augšā visu laiku signalizēja: viss kārtībā, nezaudēja nervus un beidzot atbrīvojās.

Laba veselība, izturība un nervi vispār ir tas, kas vajadzīgs ūdenslīdējam. Agrākos laikos vēl prasīja, lai ūdenslīdējs spētu pacelt 10 pudu, bet tādas prasības sen vairs nav modē.

Saglabāsim Latvijas zemūdens sporta vēsturi! Aicinām pieteikties Latvijas zemūdens sporta veterānus, vai arī tos cilvēkus, kas zin zemūdens sportistus un bijušos nirējus. 

Aicinam pieteikties Latvijas zemūdens sporta veterānus

Saglabāsim Latvijas zemūdens sporta vēsturi! Aicinām pieteikties Latvijas zemūdens sporta veterānus, vai arī tos cilvēkus, kas zin zemūdens sportistus. Latvijā ir samērā bagāta pieredze zemūdens sporta jomā – mūsu priekšteči trenējās zemūdens orientēšanāszemūdens šaušanā un zemūdens ātrpeldēšanā. Mēs vēlamies šo sporta veterānu pieredzi saglabāt, izveidojot atmiņu stāstu sēriju un arī filmu par šiem cilvēkiem – Latvijas zemūdens sporta veterāniem.

Latvijas zemudens sports

Mums interesē lietas , kas saistīts ar Latvijas zemūdens niršanas vēsturi – atmiņas stāstu veidā, senas fotogrāfijas, seni dokumenti, diplomi, apbalvojumi un jebkas, kas saistīts ar zemūdens sportu Latvijā.

Daivings komanda jau ir sazinājusies ar vairākiem Latvijas zemūdens sporta veterāniem un tuvākajā laikā mēs tos apciemosim un par šo apciemojumu pastāstīsim mūsu lasītājiem.

Zemūdens sporta pirmsākumi Latvijā

  • Valentīns Pāvuls  – Ūdenslīdēju biedrības Dzelmes dibinātājs, organizēja pirmās zemūdens sacensības Latvijā un Baltijā.

Jaundibinātā Latvijas ūdenslīdēju biedrība «Dzelme» (1933-1938)  1933.gada 9. jūlijā pukst 16:00 sarīkoja Bulduros, aiz pontonu tilta pirmās, ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs, ūdenslīdēju sacīkstes.

Kā minēja presē, šādas sacensības līdz šim tika sarīkojuši vienīgi ekscentriskie amerikāņi. Sacīkstēm tomēr liela praktiska nozīme. Sacīkstēs piedalījās, 10 Latvijas pazīstamākie ūdenslīdēji.

Ūdenslīdēju sacensību programmā ietilpa

  1. Ātruma sacensība, pārvarot 40 m distanci ūdenslīdēja tērpā zem ūdens un velkoties uz priekšu ar virves palīdzību;
  2. Sacensības speciālu uzdevumu veikšanā upes dibenā;
  3. Slīcēju glābšana.

Sacīkstes noslēgs ar dažādiem demonstrējumiem, no ūdenslīdēju praktiskās darbības.

Lūdzu informējiet mūs par sev zināmiem zemūdens sportistiem Latvijā – uz tālruni 220-77-202 (Valters) vai uz kontaktformu .

 

 

Niršanas ekspedīcija Rīgas Jūras līcī uz nogrimušiem kuģiem, Izbrauciens ar kuģi “Delfīns” 21. septembrī

Niršana Rīgas Jūras līcī uz nogrimušiem kuģiem, Izbrauciens ar ekspedīciju kuģi “Delfīns” .

Ekspedīcijas datums 21. septembris, pl. 9:30

  1. Piedāvājumā ietilpst 2 un vairāk iegremdēšanās uz nesen zemūdens meklēšanā atklātiem nogrimušiem kuģiem;
  2. Piedāvājumā ietilpst pusdienas, dzērieni un uzkodas;
  3. Nirējiem vajadzīga minimālā sertifikācija Padi OWD vai līdzīga sertifikācija;
  4. Var piedalīties cilvēki – pasažieri;
  5. Minimālais dalībnieku skaits – 8, maksimālais 20 cilvēki;
  6. Uz kuģa pieejama duša un sauna.

Ir pieejams Niršanas ekipējums vajadzības gadījumā (Ir pieejami 4 komplekti nomai).

Ekspedīciju kuģis “Delfīns”  iziet no kuģu piestātnes Tvaika ielā 68. Ceļojums ilgst ~6 stundas.

Akcijas cena Daivings.lv dalībniekiem 30,- Ls  (Standarta cena 60,-) Cilvēkiem, kuri piedalās ekspedīcija kā tūristi, cena 15,-

Meklēšanas darbi

Meklēšanas darbi

Pieteikties pa tālruni 26442444 (Jānis), 22077202 (Valters), vai Facebook un izmantojot kontaktformu.

Ja ir iespēja, Lūdzu atzīmējaties Daivings Facebook kalendārā: (Jāuzspiež GOING)

Delfins_kugis

 

Komentēt un uzdot jautājumus var arī forumā:

http://www.daivings.lv/forum/showthread.php/2629-Nir%C5%A1anas-eksped%C4%ABcija-R%C4%ABgas-J%C5%ABras-l%C4%ABc%C4%AB-uz-nogrimu%C5%A1iem-ku%C4%A3iem

Dahab atvērts pirmais “oficiālais” daivinga centrs, kurā strādās 3 latviešu instruktori

Daivinga centrs Dahaba

Dahab atvērts pirmais “oficiālais” daivinga centrs ar nosaukumu White Bear, kurā strādās 3 latviešu instruktori. Daivinga centra majās lapa ir wb-dc.ru, pagaidam tikai anglu un krievu valodā.

Daivinga Centrā ir 3 nodaļas:

  1. AIDA freediving, kuru vada Beata Grickēviča,
  2. Tehniskā daivinga nodaļa TDI, kur saimnieko Sergejs,
  3. Daivinga PADI nodaļa kuru vada Gunita Malaja

Maijā būs pirmie AIDA instruktoru kursi.

No 21.05. daivinga centra komandai pievienojas Maksims Kuprijānovs no Rīgas. 19.04.2013 daivcentrā notika atklāšanas pasākums.

Daivinga centra lapa Facebook.

Kolkas vraks iekļauts sargājamā sarakstā

Daivings.lv jau rakstīja par Kolkas vraku un plāniem iekļaut to valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Ar Kultūras ministrijas 2012.gada 6.augusta rīkojumu nr. 6-1-188 valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļauts kuģa vraks Rīgas jūras līcī iepretim Kolkas evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Pirmo reizi Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzības vēsturē valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts zemūdens mantojuma objekts. Iegūstot jauno statusu, vraks ir kļuvis par nekustamu valsts nozīmes arheoloģijas pieminekli „Kolkas vraks I” (jo apkārtnē pētnieki ir atklājuši arī cita vēsturiska kuģa atliekas). Rīkojums par objekta iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā stājas spēkā šodien, 22.augustā – pēc publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

KOLKAS VRAKS

KOLKAS VRAKS

Kuģa vraks datējams, iespējams, ar 17. gadsimtu un ir viens no senākajiem Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos zināmajiem koka burinieku vrakiem. Tam saglabājušās konstrukcijas (korpuss, atsevišķas detaļas, stiprinājumu elementi) un aprīkojums.

Unikālā kultūras pieminekļa uzraudzība un saglabāšana tiks nodrošināta, sadarbojoties Inspekcijai, Valsts robežsardzei un Latvijas Jūras administrācijai.

Kolkas vraks I atklāts jau 1992.gadā. 1999.gadā veikta tā izpētes ekspedīcija. 2011.gadā pēc Inspekcijas pasūtījuma Zemūdens Kultūrvēsturiskā mantojuma asociācija realizēja atkārtotu „Kolkas vraka I” apsekošanu, nirstot un detalizēti fiksējot tā saglabātības stāvokli. Pateicoties minētajai izpētei, kas veikta, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, Inspekcijai bija iespēja izvērtēt un pieņemt Latvijas zemūdens kultūras mantojuma aizsardzībai nozīmīgu lēmumu.

Šovasar Inspekcijas uzdevumā Zemūdens Kultūrvēsturiskā mantojuma asociācija veic teritoriālo ūdeņu apsekošanu pie Jūrkalnes, kur pēc iestādes rīcībā esošās informācijas iespējamas kultūrvēsturiski vērtīgu objektu atliekas. Izpētes pirmie rezultāti tiks publiskoti 2012.gada Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā – 2012.gada 8.septembrī plkst. 12.00 Jūrkalnes tautas namā, kur notiks pasākums “Jūrkalnes un apkārtnes kultūras mantojums no akmens laikmeta līdz mūsdienām”.

Foto: Publicitātes foto.