jūnijs 26, 2017

Daivings ziemā

Katru gadu ūdenslīdēju portāls Daivings aicina uz kopēju ieniršanu Slokas ūdenstilpnē ziemā, un arī šis gads nav izņēmums ierastajām tradīcijām. No sirds aicinam visus sertificētos zemūdens nirējus tikties šā gada 31. decembrī pl. 10:00. Programmā paredzēta kopēja ieniršana , aprunāšanās ar kolēģiem, kopēja tējas baudīšana un kopēja daivinga ceļojumu plānošana.

Daivings.lv eglīte

Lai piedalītos kopējā ūdenslīdēju pasākumā pēdējā gada dienā, ko var nosaukt arī kā daivings ziemā ir nepieciešams:

  1. Nokļūt līdz Slokas ūdenskrātuvei  31. decembrī pl. 10:00.
  2.  Zemūdens aktivitāšu gadījumā ir nepieciešams ūdenslīdēja sertifikāts, par kuru var uzzināt šeit
  3.  Sagatavot, pārbaudīt un līdzi paņemt daivinga ekipējumu, kā arī paņemt niršanas balonus, svarus vai pasūtīt tos savam instruktoram vai mums
  4. Būt fiziski un morāli gatavam ienirt 1-2 grādu siltā ūdenī
  5. Bū pozitīvi noskaņotam sava Daivinga partnera “Buddy” atrašamā un dalīties savā pieredzē un citiem.

Ja vēlies uzzināt citu atbildi uz saviem jautājumiem, raksti izmantojot formu vai zvani Valteram.

Pieteikties var arī izmantojot facebook lapu!

Jūras slimības pārvarēšana un zāles

Dodieties eksotiskā ārzemju ceļojumā ar jahtu vai ūdenslīdēju kuģi, nereti var būt slikta pašsajūta, reiboņi, bālums, vemšana, kas ir ierastākie simptomi tiem, kurus piemeklējusi jūras slimība. Ūdenslīdēja vai tūrista veselības stāvoklis reizēm var būt tik slikts, ka ceļu turpināt nav iespējams, un atgūšanās laiks var ilgt pat līdz nedēļai. Uzņēmība pret jūras slimību ir ļoti dažāda – ir ļoti uzņēmīgi cilvēki, kuriem jūras slimību var izsaukt tikai jau atrašanās uz nekustīga kuģa vien un ir pret jūras slimību praktiski nejūtīgas personas.

Braucieni

Braucieni

Jūras slimības medicīniskais izskaidrojums

Nelaba dūša braucot ir saistīta ar iekšējā ausī esošā līdzsvara aparāta pārmērīgu uzbudinājumu. To rada auss šķidruma – endolimfas – svārstības, kas, iedarbinot kustību centrus, palīdz ķermenim noturēties vertikāli. Ja atbildes reakcija uz attiecīgo kairinājumu ir spēcīgāka, nekā vajadzētu būt, rodas slikta dūša, reibst galva, sākas pastiprināta svīšana, bālēšana un pat ģībonis.

Kā novērst Jūras slimības nelabumu?

Aptiekās ir nopērkami speciāli preparāti, kas bloķē receptorus. Galvenokārt tās ir ingvera tabletes, kas palīdz nomierināt veģetatīvo nervu sistēmu. Impulss, kas nonāk smadzeņu centrā, kļūst vājāks un nespēj izplatīties uz apkārtējām nervu struktūrām. Tiem, kuri cieš no mērenas jūras slimības, iesaka zāles dzert jau 12 – 24 stundas iepriekš vai vienlaicīgi ar kuģošanas sākumu.

Ingvers novērš ne tikai visus simp­tomus un nelabumu, bet arī vājumu, galvas reiboņus un aukstus sviedrus.

Šiem medikamentiem lielākoties nemēdz būt blakusparādības, lai gan reizēm var būt miegainība, koncentrēšanās spēju traucējumi, reiboņi un redzes pasliktināšanās.

Iedarbīgāks līdzeklis ir Vertirosan ar B6 vitamīnu. Tablešu galvenā sastāvdaļa – dimenhidrināts – mazina reiboni un vemšanas kairinājumu jau pēc pusstundas vai stundas, bet tā iedarbība saglabājas apmēram četras stundas pēc lietošanas. Arī B6 vitamīns darbojas kā vestibulārā aparāta stabilizētājs. Šīs tabletes var lietot pieaugušie un bērni no septiņu gadu vecuma.

Populārākās zāles un medicīnieskie līdzekļi pret jūras slimību

  • Vomex A (Dimenhydrinate)
  • Stugeron Forte (Cinnazarine)
  • Dramenex (Diphenhydramine)
  • Scopoderm plāksteri
  • Vertirosan Vitamin B6 (Dimenhydrinate, Pyridoxine)

Ir ļoti daudz ūdenslīdēju sporta entuziasti, kuriem nevajag lietot medikamentus, lai justos labi ceļojuma laikā.

Organisma aerobais slieksnis

PADI nirēja sertifikāts

Kā aktīvam daiverim, zemūdens aktivitāšu veiksme ir cieši saistīta ar cilvēka kopējo veselības un fizisko attīstību. Izturība sportā ir spēja ilgstoši turpināt darbību, nesamazinot tās efektivitāti. Vienkāršā valodā – turpināt darbību ar nemainīgu ātrumu, spēku un precizitāti. Ir, protams, sporta veidi – garo distanču skriešana, riteņbraukšana, slēpošana, peldēšana u.c., kuros izturība ir dominējošā fiziskā īpašība un šos sporta veidus mēs saucam par izturības sporta veidiem. Tomēr fiziskā īpašība – izturība ir nepieciešama visu sporta veidu atlētiem.

Aerobais slieksnis kopējā izturībā

Sportā izturību iedala vispārējā un speciālā izturībā. Pēc organisma fizioloģiskās gatavības slodzei, izšķir aerobo un anaerobo izturību. Aerobā izturība ir organisma spēja nodrošināt enerģiju ar ieelpojāmā skābekļa daudzuma palīdzību. Anaerobā izturība ir organisma spēja nodrošināt enerģiju bez skābekļa klātbūtnes, veidojot t.s. skābekļa parādu, tad kad veicamā darbība ir ļoti ātra, jaudīga un organisms nespēj uzņemt tik lielu skābekļa daudzumu, kāds šai darbībai nepieciešams.

Organisma aerobā slieksņa trenniņi

Vispirms organisms jātrenē, lai pēc iespējas ilgāk spētu nodrošināt enerģiju ar skābekļa klātbūtni, spētu iespējami vairāk uzņemt un izmantot ieelpoto skābekli. Moments, kad organisms vairs nespēj palielināt izmantojamā skābekļa daudzumu un sāk veidoties skābekļa parāds, tiek dēvēts par organisma aerobo slieksni, bet organisma spēju – par aerobo darba spēju. Aerobo darba spēju treniņa slodzes laikā sirds frekvencei (pulsam) jābūt 50% – 70 % līmenī sportista maksimālās sirdsdarbības frekvences. Atgādinu, ka vienkāršākais maksimālās sirdsdarbības frekvences aprēķins ir no skaitļa 220 atņemot sportista vecumu.

Organisma aerobais slieksņa trenniņi dažādā vecumā

Pirmsskolas(5-6 g.v.) un jaunākā skolas vecuma bērniem slodze dodama rotaļu un spēļu veidā. Pie tam kontrolējam pulsa lielumu, un kad tas sasniedz 170 – 180 sit/min., jāorganizē atpūta. Aerobās izturības treniņā pirmo atpūtu bērniem jā organizē 5 -8 min, līdz pulss atgriežas 120 – 140 sit/min līmenī, otro atpūtu saīsina līdz 3 -4 min, bet trešo – līdz 2 -3 min. Tomēr galvenais rādītājs atpūtas ilgumam ir sirdsdarbības frekvence (pulss). Jaunatnes  vidējo un vecāko grupu audzēkņiem, kā arī, protams, pieaugušajiem, aerobais treniņš bieži tiek organizēts izmantojot vienmērīgo metodi – ilgstošs skrējiens ar  intensitāti 60%  apmērā no maksimālās sirdsdarbības frekvences(SFmax).

Organisma aerobais slieksnis un spēju attīstīšana

Aerobo darba spēju attīstīšanai var izmantot  arī  intervāla metodi. Tādā gadījumā vingrinājuma izpildes intensitātei jābūt 75% – 85% no SFmax. Uzsākot vingrinājumu SF jābūt ne mazākai kā 120 sit/min. Vingrinājumu izpilda līdz pulss sasniedz 180 sit/min. Atpūtas pauze – līdz SF atgriežas 120 -130 sit/min. Atpūtas pauzi ieteicams aizpildīt ar viegliem lokanības vai veiklības vingrinājumiem. Ja SF atpūtas laikā neatgriežas 120 -130 sit/min līmenī  vēl pēc 3 – 4 min, tad aerobā treniņa vingrinājums jāpārtrauc, jo pēc šī laika sākas asinsvadu sašaurināšanās process strādājošos muskuļos.

Pirmās palīdzības sniegšanas apmācība

Ūdenslīdēju sports ir viens no drošākajiem sporta veidiem pasaulē. Viens no priekšnoteikumiem, lai ūdenslīdējs varētu sniegt pirmo palīdzību, ir izieti pirmās palīdzības sniegšanas kursi, “Emergency First Response”. Daudzi PADI instruktori ir arī “Neatliekamās pirmās palīdzības sniegšana” apmācību instruktori. Instruktori ir apmācīti, kā sniegt pirmo palīdzību cilvēkiem, līdz “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta” ierašanās brīdim.

Pirmās palīdzības sniegšanas apmācība

  • Ir nepieciešama izejot “Rescue Diver” sertifikāta iegūšanas kursu;
  • Apmāca pirmās palīdzības sniegšanu “Primary Care (CPR)” un “Secondary Care (First Aid)”.

Pirmās palīdzības sniegšanas kursu materiāli

  • Mācību DVD angļu valodā “EFR Primary & Secondary Care”;
  • Sertifikāts “EFR Participant”;
  • Elpināšanas maska “EFR with 02 Port in Hardshell Case”;
  • Mācību materiāli angļu valodā “EFR PSC, Participant”.

Palīdzības tālruņi

  • 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests;
  • 112 Centrālais palīdzības dienests;
  • 03 (zvanot no mājas telefona).

Saistītās tēmas sadaļā

Pieteikties kursam “Emergency First Response”, “Neatliekamās pirmās palīdzības sniegšana”, izmantojot kontaktformu vai zvaniet pa lapā norādīto tālruni.

Liepājas barokamera atkal glābj nirējus

Kā ziņo avots, 4.augustā, aptuveni plkst.19.30, Liepājas Ūdenslīdēju skolā pēc medicīniskās palīdzības griezās civilais ūdenslīdējs ar sūdzībām par iespējamiem dekompresijas slimības simptomiem un veselības stāvokļa krasu pasliktināšanos, pēc niršanas Baltijas jūrā 77 metru dziļumā, portālu informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Sandra Brāle.

Liepājas barokamera

Liepājas barokamera

Liepājas Ūdenslīdēju skolas ūdenslīdēji, barokamera

Liepājas Ūdenslīdēju skolas ūdenslīdēji, barokamera

Pēc ūdenslīdēju ārsta veiktās medicīniskās apskates, tika konstatēts, ka civilajam ūdenslīdējam ir pamanāmas dekompresijas slimības pazīmes, kā rezultātā tika pieņemts lēmums nekavējoties uzsākt ārstēšanu barokamerā Liepājā.

Barokameras edicīniskās terapijas rezultātā tika panākta krasa pacienta stāvokļa uzlabošanās un kesona slimības simptomu samazināšanās.

Šāda līmeņa barokamera Baltijas valstīs ir vienīgā. Viens no Ūdenslīdēju skolas uzdevumiem ir sagatavot augsti kvalificētus barokameras operatorus Baltijas valstīm. Barokamera tiek izmantota, lai pārbaudītu kandidātus ūdenslīdēju kursiem, kā arī ūdenslīdēju treniņiem, veicot iegremdēšanos ziemas periodā, tomēr primārais tās uzdevums ir sniegt medicīnisko atbalstu.

Informatīvie attēli no interneta saita mod.gov.lv.

Ūdenspīpes un veselība

Daivings.lv brīdina – smēķēšana ir kaitīga Jūsu veselībai! Dekompresijas slimības gadījumā smēķētājiem var būt smagākas traumas.

Strīdi par ūdenspīpes ietekmi uz veselību ir nu jau ierasta tēma dažādos mēdijos, tomēr laika gaitā ir izkristalizējusies kāda nopietna likumsakarība. Ļoti maz ir tādu, kas savu viedokli šai jomā veido objektīvi, paši pīpētāji nebeidz ūdenspīpi slavināt, bet pretinieki klaji noliedz, piesaucot kaut kādus mistiskus pētījumus, kas ir absurdi jau savos pieņēmumos vien, tomēr reizēm tāpat gūst atbalstu.


Populārākais no tiem, protams, ir par to, ka 1 ūdenspīpes izpīpēšana atbilstot 200 cigarešu izpīpēšanai. Un tā ņem un sludina, un pārpublicē, nemaz nedomājot par to, vai cilvēks maz reāli var izpīpēt 200 cigaretes un kā viņam būtu pēc tam jājūtas… Man par prieku, tā nedomā visi; piemēram, mūsu Narkoloģijas Valsts aģentūras speciālisti raksta, ka “pētījumi ir pierādījuši, ka, tā kā ūdenspīpju tabaku nevis sadedzina, bet silda, tās dūmos veidojas mazāk kancerogēnu vielu.” Vismaz viens daudz maz objektīvāks viedoklis. Toties tam pretī Rīgas Atkarības profilakses centrs mierīgi postulē, ka ūdenspīpē tabaka deg ar 300-900 grādu (!) temperatūru un tāpēc rada dažādus paranormālus efektus. Un vēl to, ka esot “pieradīts, ka kaljana – ūdenspīpes smēķētāji biežāk pāriet pie psihotropiem preparātiem”…
Lielākā daļa no šiem “pētījumiem”, liekas, ir radušies vienkārši no paša autora naida pret ūdenspīpēm kā parādību. Kad tikko sāku ar ūdenspīpēm aizrauties, tā Latvijā bija retums un cilvēki, īpaši vecāka gadagājuma, lielākoties domāja, ka tā ir domāta tikai narkotisko vielu lietošanai. Tagad, kad sabiedrība saprot (vismaz lielākā daļa, cerams) šo atšķirību, apkarotājiem jāizdomā kas jauns. Lūk, rezultāts. 200 cigaretes, pusaudži velk katru dienu un nemirst, bet tik un tā, 200 un cauri.
Mīts par 200 cigaretēm radies no fakta, ka vienā ūdenspīpes pīpēšanas piegājienā radies dūma tilpums esot līdzvērtīgs 200 cigarešu dūmiem, taču nevajag no tā izdarīt demagoģiskus secinājumus, ka arī nikotīna daudzums dūmos ir proporcionāli atbilstošs 200 cigaretēm. Patiesībai tuvāks pētījums tika veikts pirms dažiem Vācijā, tā rezultāts bija – ka ūdenspīpes dūmos no vienas tabakas porcijas nikotīna ir apmēram kā 2-3 cigaretēs. Toties, līdztekus tam dūms ir daudz maigāks un nebojā elpceļu gļotādas, jo 95% tā sastāvā ir ūdens tvaiks. Turklāt ūdens piesaista darvu un citus piemaisījumus (vēl vairāk piemaisījumu piesaista piens, ja to lieto ūdens vietā).
Pats ar ūdenspīpēm esmu saistīts vairāk nekā sešus gadus. Šai laikā esmu aktīvi sarakstījies ar dažāda līmeņa lietas pazinējiem tuvākās un tālākās ārzemēs, apkopojis zināšanas par plusiem un mīnusiem, dažādām tradīcijām, metodēm un interesantiem paņēmieniem. Šobrīd vadu arī forumu par ūdenspīpēm – www.shishaclub.lv. Patiesību sakot, ņemot vērā paša pieredzi un pierašanas dinamiku, es domāju, ka ūdenspīpes apkarošana pa īstam izdevīga ir tikai cigarešu pārdošanas magnātiem. Jo psiholoģiski bieži vien tiem, kas sāk pīpēt ūdenspīpi, cigaretes sāk likties pretīgas – un daudz veselīgāk būtu, ja cilvēki veiktu tieši šādu izvēli, ja jau nevar atteikties pavisam. Taču kāds to manāmi negrib pieļaut, grib izsludināt ūdenspīpes ārpus likuma un arī turpmāk pārtikt no legālajām zārka naglām…
Prieks vismaz, ka pašmāju speciālisti neaiziet tik izteiktās galējībās kā viņu krievu kolēģi, kuri pretsmēķēšanas kampaņas ietvaros publicēja “pilno cigaretes dūma ķīmisko sastāvu” – sarakstu ar vairāk kā 600 vienībām. Liekas, ārprāts. Bet tas ir paņēmiens tieši priekš tiem, kuri izlasa pirmos pāris nosaukumus, tad apskatās uz apjomu un skrien slīcināties. Papētot nosaukumus tuvāk vidum, uzskaitījums izgāzās kā veca sēta. Burkānu eļļa, karotīns, seleriju sēklu ekstrakts, karameļu krāsa, koriandra ekstrakts, kolas riekstu ekstrakts utt. Ko pīpē narkologi?
Kopsavilkumā gan vēlētos teikt, ka nav jau arī tā, ka ūdenspīpes būtu pavisam nekaitīgas. Tabaka ir kaitīga cilvēka veselībai jebkurā savā izpausmē, taču, ja pie smēķēšanas apkarošanas ķeras tikai gribošie, nevis reāli varošie – jebkura pārspīlēta antipropoganda vienmēr pārvērtīsies tiešā propogandā.

Džerijs Šterns, ShishaClub.lv

Jūras slimību pārvarēšanas zinātnieciskie ieteikumi

Kā raksta NRA, britu un franču zinātnieki nākuši klajā ar jaunu ieteikumu cilvēkiem, kurus lidojuma laikā lidmašīnā vai, piemēram, braucot ar laivu, nomoka jūras slimība – viņiem jādara viss, lai šūpošanās ritms nesakristu ar pašu elpošanas ritmu.  Speciālisti norāda, ka tas nemaz nav tik vienkārši un garāku ceļojumu laikā šis ieteikums nav realizējams, taču īsiem braucieniem, piemēram, līdz pusstundas garumam, tas varētu būt noderīgs.

Jūras Slimība

Jūras Slimība

 

Zinātnieki nāk klajā ar jaunu ieteikumu pret jūras slimību

Londonas Impērijas koledžas un Lejasnormandijas universitātes zinātnieki savā pētījumā iesaistījuši 256 brīvprātīgos, kuriem piedāvāts ceļojums lidojuma simulatoros, kurus parasti izmanto pilotu apmācībai. Simulatori imitē diezgan spēcīgu turbulenci, to krēsliem nepārtraukti šūpojoties pat 60 grādu leņķī. Jāpiebilst, ka ar pusstundu ilgu uzturēšanos šajos krēslos jūras slimības simptomi novēroti visiem brīvprātīgajiem – kuram spēcīgāk, kuram mazāk izteiktā formā.
Zinātnieki sākuši meklēt kādas likumsakarības un konstatējuši, ka visvairāk no šūpošanās cieš cilvēki, kuri savu elpošanu pieskaņojuši šūpošanās ritmam, turklāt ieelpu intuitīvi veic brīdī, kad krēsls gāžas atpakaļ, bet izelpo, kad tas noliecas uz priekšu. Tieši viņiem jūras slimības simptomi novērojami visātrāk.

Mazliet izturīgāki bijuši tie, kuri ieelpu veikuši brīdī, kad krēsls noliecies uz priekšu, taču vismazāk no jūras slimības cietuši tie, kuriem izdevies savu elpošanas ritmu padarīt pilnīgi neatkarīgu no šūpošanās ritma. Zinātnieki atgādinājuši, ka par līdzsvara izjūtu un mūsu ķermeņa stāvokli telpā atbild signāli, ko smadzenes saņem ne tikai no vidusauss, bez arī no kuņģa apvidus. Ja šie signāli nesakrīt (signāls no kuņģa smadzenēs nonāk vēlāk nekā signāls no vidusauss, un tie nesakrīt gadījumos, kad cilvēka ķermeņa stāvoklis strauji mainās), cilvēkam kļūst slikta dūša.

Apspriest rakstu Daivings.lv forumā

Kas ir dekompresijas slimība un kādi ir simptomi?

Dekompresijas slimība, jeb kesona slimība var rasties katrā no sekojošām situācijām:

  1. Nirēja paātrināta uzpeldēšana;

  2. Lidmašīnas straujas paceļas gaisā vai strauji zaudē augstumu;

  3. Ja nirējs lido lidmašīnā pēc niršanas.

Dekompresijas slimību izsauc inertās gāzes, parasti slāpekļa, izplūšanu ķermeņa šķidrumā un audos, kas nāk ārā no fiziskā šķīduma un veido gāzveida burbuļus.

Dekompresijas slimības pazīmes un simptomi

Jebkurā vietā ķermenī var veidoties gāzveida burbuļi, bet simptomātiskā sajūta visbiežāk ir novērota plecos, elkoņos, ceļos un potītēs.

Šajā sarakstā ir uzskaitīti dažādi DCS tipu simptomi. „Locītavu sāpes” ir par iemeslu apmēram 60-70% no visiem DCS gadījumiem, kur pleci ir visizplatītākā vieta. Neuroloģiski simptomi ir klātesoši 10-15% gadījumu, kas izpaužas kā galvassāpes un vizuāli traucējumi.

Aizdusas lēkmes” parādās retāk un ir sastopamas apmēram 2% no visiem DCS gadījumiem. Ādas izpausmes var novērot apmēram 10-15% gadījumu.

Dekompresijas slimības simptomi un pazīmes var būt: izsitumi uz ādas, ārkārtējs nogurums, locītavu sāpes, redzes traucējumi, līdzsvara traucējumi, elpošanas grūtības, spēka trūkums, sastingums, paralīze, bezsamaņa un pat nāve. Simptomi ir saistīti ar centrālas nervu sistēmas pasliktināšanos, ko rada kāda nopietna trauma. Parasti elkoņos un ceļos ir locītavu sāpes. Ir arī citi termini, kuri apraksta iespējamos simptomus, piemēram, „aizdusas lēkmes” un „streipuļošana”.

Dekompresijas slimības ārstēšana

Rekompresija ir vienīgais efektīgais ārstēšanas veids smagas Dekompresijas slimības gadījumā, lai gan arī miera stāvoklis un skābeklis (skābekļa procenta daudzuma palielināšana gaisā, ko elpo caur cieši uzstādīto skābekļa masku) , ko pielieto vieglākos gadījumos, var būt efektīvs. Parasti tas tiek pārcelts uz rekompresijas kabīni. Niršanā, augsta riska alternatīva ir rekompresija ūdenī.

Pirmās palīdzības ārstēšana ar skābekli ir derīga aizdomīgos Dekompresijas slimības nelaimes gadījumos vai arī nirējiem, kuri ir veikuši strauju uzniršanu vai arī sajaukuši dekompresijas pauzes. Liela daļa pilnīgi slēgtā cikla rebrizeru var piegādāt ilgstoši augstas koncentrācijas ar skābekli bagātinātu gāzi, ko var izmantot kā alternatīvu tīram atvērtā cikla skābekļa atdzīvinātājam.

Uzpeldēšana niršanas laikā

Dekompresijas slimības pārsvarā ir pazīstama kā trauma, kas iespaido nirējus. Spiediens apkārt esošajā ūdenī paaugstinās mirklī, kad nirējs nolaižas un samazinās, kad uzpeld. Dekompresijas slimības risks pieaug nirstot ilgu laika posmu vai arī pārāk dziļi, bez lēnas uzpeldēšanas vai arī neizmantojot dekompresijas pauzes, lai normāli izvadītu inerto gāzi, lai gan specifiski riska faktori nav kārtīgi izprasti. Dažādi nirēji vienādos stāvokļos mēdz būt jūtīgāki nekā citi. Ir uzskats, ka pieredzes bagāti nirēji labāk panes DCS simptomus, tie var iestāties vēlāk, kā daiverim ar mazāku pieredzi.

 *DCS – saīsinājums angļu valodā

 

Cilvēka izdzīvošana aukstā ūdenī

Latvijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta mājas lapā atrodama rokasgrāmata jūrniekiem „Cilvēka izdzīvošana aukstā ūdenī”. Jāteic, ka šo rokasgrāmatu derētu izlasīt jebkuram, tai skaitā arī daiveriem, jo tajā atrodamā informācija tiešām reāli var noderēt. Šīs rokasgrāmatas mērķis ir izskaidrot briesmas, kuras izraisa ilgstoša atrašanās aukstā ūdenī, kas var apdraudēt cilvēka dzīvību, kā arī stāsta kā novērst vai samazināt šīs briesmas. Ir svarīgi zināt, ka arī tad, ja cilvēks nokļuvis aukstā ūdenī, viņš nav bezpalīdzīgs, bet spēj nodrošināt savu izdzīvošanu. Kā to izdarīt – tas viss aprakstīts rokasgrāmatā „Cilvēka izdzīvošana aukstā ūdenī”.

Cilvēkam nonākot aukstā ūdenī, piemēram, kuģa avārijas vai katastrofas rezultātā, galvenais drauds viņa veselībai un dzīvībai ir hipotermija jeb ķermeņa siltuma zudums. Un te jāatzīmē, ka hipotermija iestāsies ne tikai nonākot aukstā ūdenī, arī ilgstoši atrodoties ūdenī tropu zonā cilvēka ķermenis atdzisīs.
Aukstuma iedarbības sākuma stadijā cilvēka ķermenis cenšas cīnīties ar pārmērīgu siltuma zudumu, sašaurinot virsējos asinsvadus un izraisot drebuļus, bet ja aukstuma iedarbība ir pārāk spēcīga, ķermenis nespēj saglabāt un radīt pietiekami daudz siltuma, kā rezultātā ķermeņa iekšējā temperatūra mazinās. Kad tā nokrīt zem +35 C cilvēkam iestājas hipotermija. Tā izpaužas – nogurums, zūd kustību koordinācija un orientācija, iestājas nejutīgums, sākas runas traucējumi, psiholoģisks apjumums. Ja ķermeņa iekšējā temperatūra turpina mazināties, cilvēks var zaudēt samaņu, drebuļus nomaina muskuļu stīvums, var palielināties acu zīlītes, sirdspuksti kļūst neregulāri, lēni un vāji, kā arī pulss ir tikko kā jūtams. Nāve var iestāties jebkurā hipotermijas stadijā.
Rokasgrāmata dod padomus, kā, ja tam ir laiks, pareizi saģērbties pirms nonākšanas no kuģa ūdenī, kā pareizi rīkoties atrodoties ūdenī, lai gaidot glābējus, pēc iespējas ilgāk noturētos, kā sniegt palīdzību no ūdens izglābtajiem cilvēkiem. Rokasgrāmatā arī atrodams kontrolsaraksts izdzīvošanai aukstā ūdenī, kā arī kontrolsaraksts glābējiem.
Kā teikts rokasgrāmatā, kuģis var nogrimt ātrāk nekā 15 minūšu laikā, tas nozīmē, ka nav daudz laika, lai sagatavotu glābšanas plānu. Jāatceras, ka, ja iespējams, pirms nonākšanas ūdenī, nepieciešams uzvilkt pēc iespējas vairāk silta apģērba kārtu. Cilvēkam nonākot ūdenī galvenais ir pēc iespējas mazāk kustēties, jo tādā veidā siltums visātrāk atstās ķermeni. Tikpat svarīgs ir ķermeņa stāvoklis, kāds tiek ieņemts atrodoties ūdenī – kājas saliktas kopā, elkoņi piespiesti pie sāniem un rokas sakrustotas priekšpusē – šāda poza samazina ķermeņa saskari ar auksto ūdeni.
Palīdzības sniegšana hipotermijas gadījumā, protams, ir atkarīga no izdzīvojušā vispārējā stāvokļa un glābēju rīcībā esošajiem līdzekļiem. Cietušais no ūdens jāizceļ pēc iespējas horizontālākā stāvoklī un arī jānes šādā stāvoklī vai ātrāk jānovieto guļus. Galvenais ir censties veicināt cietušo sasilšanu. Kā to visu pareizāk izdarīt – tas viss izlasāms rokasgrāmatā „Cilvēka izdzīvošana aukstā ūdenī”.
Kā māca rokasgrāmata – nonākot aukstā ūdenī jācenšas saglabāt pozitīva attieksme, nevajag zaudēt cerību izdzīvot un izglābties.

Izlasīt rokasgrāmatu “Cilveka Izdzivosana Auksta Udeni Lat

Dekompresijas slimība – kā no tās izvairīties un ko darīt problēmu gadījumā

Dekompresijas slimība jeb Kesona slimība – nav tāda daivera, kurš par šo slimību nebūtu dzirdējis kaut vai tikai nedaudz. Jau uzsākot pirmos apmācības kursus zemūdens peldēšanā instruktors studentiem izstāsta par bīstamākajām lietām daivingā. To skaitā arī par dekompresijas slimību. Tēma par dekompresiju un problēmām, kas var rasties nirējam precīzi neievērojot pareizas izniršanas noteikumus, diez vai zaudēs savu aktualitāti. Arī šoreiz parunāsim par to, kas daiverim būtu jāņem vērā pirms niršanas, tās laikā un pēc niršanas, lai izvairītos no iespējas saslimt ar dekompresijas slimību, kā arī to, ko darīt, ja nu tomēr nirējam parādījušies kādi no Kesona slimības simptomiem.

Niršanas laikā daivera organisms piesātinās ar slāpekli un uzsākot izniršanu slāpeklis lēnām izvadās no organisma. Nirēja uzdevums ir panākt, lai izpeldēšanas laikā praktiski viss slāpeklis, kas niršanas laikā izšķīdis organismā, pagūtu izdalīties no organisma un neveidotu burbulīšus, kas var novest pie dekompresijas slimības.
Izšķīdušā slāpekļa daudzums būs atkarīgs no dziļuma un šajā dziļumā pavadītā laika. Tāpēc katram dziļumam ir noteiktas tā saucamās bezdekompresijas robežas (NDL – No Decompression Limits) jeb zem ūdens pavadāmā laika ierobežojumi. Ja akvalangists šīs robežas nepārsniedz, tad izniršanas laikā un pēc niršanas slāpeklis, kas uzkrājies audos, organismam nenodarīs nekādus bojājumus. Ar elpošanu slāpeklis vienkārši izdalīsies no organisma.
Jāatzīmē, ja arī nirējs iznirs lēnām, pēc visiem noteikumiem, bet pirms tam viņš nebūs ievērojis konkrētā dziļuma bezdekompresijas robežas, tad audos uzkrātais slāpeklis nepagūs izvadīties un paliks nosprostots nirēja audos. Uzpeldēšanas laikā mazinoties ārējam spiedienam, muskuļos, locītavās, taukaudos, kaulos un nervos palikušie gāzu burbulīši izpletīsies un uzsāks audu mehānisku saspiešanu un bojāšanu. Tā arī ir Kesona jeb dekompresijas slimība.
Kas tad būtu jādara, lai izvairītos no Dekompresijas slimības:

1 – Iznirstiet lēnām un nesteidzoties.
Mazs izniršanas ātrums – maksimāli 10m / min. – tas palīdz izvadīt niršanas laikā uzkrāto slāpekli, pirms tas sācis pārveidoties bīstamajos burbulīšos.

2 – Ievērojiet drošības pieturu (safety stop) 3min / 4-6m.
Lai gan šī finālpietura nav dekompresijas pietura, to tomēr par tādu var uzskatīt. Safety stop laikā tiek izvadīts asinīs uzkrātais slāpeklis, kurš vēl nav paguvis izvadīties izniršanas laikā.

3 – Izvairieties no fiziskas pārpūles pēc niršanas.
Asinsrites ātruma palielināšanās rada paātrinātu slāpekļa patēriņu, tātad arī veicina gāzes burbulīšu veidošanos asinīs.

4 – Noslēdziet niršanu seklos ūdeņos.
Laiks, kas pavadīts nelielā dziļumā niršanas noslēgumā, palīdz izvadīt no nirēja ķermeņa niršanas sākumā lielā dziļumā uzkrāto slāpekli.

5 – Izvairieties no „zig-zag” veida niršanas profiliem.
Tiek uzskatīts, ka atkārtotas pacelšanās un ieniršanas palielina mikroburbulīšu veidošanās iespējamību arteriālajos asinsvados.

6 – Ievērojiet 24 stundu pārtraukumu pirms avio lidojuma.
Lidojums tieši pēc niršanas rada vēl dziļākas ieniršanas efektu, tātad veicina vēl lielāka burbulīšu daudzuma veidošanos.

7 – Centieties nesalt.
Ja esat nosalis, asins cirkulācija mazinās un slāpeklis izvadās no organisma daudz lēnāk nekā ierasts.

8 – Dzeriet pēc iespējas vairāk šķidrumu.
Ja jūsu organisms atūdeņojas, asinis kļūst daudz biezākas un plūst daudz lēnāk, tas nozīmē, ka arī slāpekļa izdalīšanās palēninās. Atcerieties, ka alkohols, koka-kola, kafija un tēja ir diurētiķi, kas veicina atūdeņošanos.

9 – Uzticies, bet pārbaidi.
Kompjūteru algoritmi vien rekomendē, bet nedod 100% garantiju ievērojot dekompresijas procedūru. Lielākai drošībai tiek rekomendēts ievērot nevis vienu, bet vairākas drošības pieturas.

Tie būtu ieteikumi, kurus vajadzētu ievērot, bet ja nu tomēr kaut kas ir nogājis greizi, ja nu tomēr ir radušās aizdomas par dekompresijas slimību… Ko tad?

1 – Pārbaudiet simptomus.
Tirpšana vai pat paralīze, ādas jutības izmaiņas, galvas reiboņi, sāpes locītavās (īpaši kāju locītavās), sāpes krūtīs, neizskaidrojams nogurums, elpošanas un sirdsdarbības traucējumi, samaņas zudums, izsitumi uz ādas (no gaiši rozā līdz zilam – „ādas marmorizācija”, īslaicīgi redzes vai dzirdes traucējumi, vemšana. Parasti simptomi parādās 15 minūtes līdz pat 12 stundas pēc ieniršanas, tomēr ļoti nopietnos gadījumos dekompresijas slimības pazīmes var parādīties vēl daiverim esot zem ūdens. Jebkurā gadījumā dekompresijas slimības gadījumā nirējs var sev novērot vai nu vienu vai vairākus simptomus vienlaicīgi.

2 – Nenovērsieties un neizvairieties no problēmām.
Negaidiet, ka jums paliks labāk un simptomi izzudīs. Nevajag kautrēties! Nevajag domāt: „Tas nevar notikt ar mani”, tikai tāpēc, ka jums ir jau ne iesācēja sertifikāts, jūs nirstat jau daudzus gadus un precīzi ievērojat zemūdens datora rādītājus. Dekompresiometru algoritmi ir sastādīti ņemot vērā vidējos statistiskos datus. Lai noteiktu savas fizioloģiskās īpatnības tiek rekomendēts veikt speciālas pārbaudes, lai noteiktu individuālo noturību pret dekompresijas slimību. Vairāk pievērsiet uzmanību savām sajūtām. Un atcerieties, ka dekompresijas slimība prasa nekavējošu ārstēšanu. Laika vilcināšana var novest vai nu pie daudz nopietnākām veselības problēmām, vai pie daudz ilgāka ārstniecības perioda.

3 – Paziņojiet par savām veselības problēmām cilvēkam, kurš ir atbildīgs par ieniršanu organizēšanu.
Informējiet instruktoru vai daivgidu kurš pavada grupu, bota kapteini. Aprakstiet visas savas veselības problēmas.

4 – Elpojiet skābekli.
Dodiet cietušajam elpot skābekli (ne vairāk kā 4 stundas) vai gāzu maisījumu ar maksimāli iespējamo skābekļa daudzumu. Apguldiet viņu uz kreisā sāna. Ievērojiet visus instruktora norādījumus. Neļaujiet cietušajam pārāk daudz kustēties.

5 – Sazinieties ar tuvāko pirmās medicīniskās palīdzības dienestu.
Nepieciešams nekavējoties sazināties ar speciālo medicīniskās palīdzības dienestu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku cietušā transportēšanu uz tuvāko ārstniecības vietu – medicīnas centru, kur pieejama rekompresijas kamera.

6 – Sazinieties ar dežurējošo barokameru vai DAN (Divers Alert Network).
Centrālā DAN (http://www.diversalertnetwork.org) informācijas līnija darbojas cauru diennakti. Zvanot uz DAN jūs tiksiet savienots vai nu ar ASV vai Itālijas biroju (+1-(919)-684-81-11 DAN vai +1-(919) 684-43-26 vai +39-(039)-605-7858). Atcerieties, ka daiveriem, kam nav DAN apdrošināšanas polises, būs 100% jāapmaksā ar evakuāciju un ārstniecību saistītie izdevumi.
Latvijai tuvāk esošās barokameras atrodas Krievijā – Maskavā un St.Pēterburgā – abas šīs barokameras ir gatavas jebkurā brīdī uzņemt cietušos nirējus.
Liepājā atrodas Baltijas valstu Ūdenslīdēju mācību centrs (jāteic, ka tā ir militāra mācību bāze).

7 – Turiet savu niršanas kompjūteru pie sevis.
Neaizmirstiet paņemt līdzi uz slimnīcu, rekompresijas kameru savu niršanas kompjūteru. Kompjūtera rādītāji palīdzēs ārstiem daudz precīzāk un pareizāk noteikt cietušā saslimšanas līmeni.